[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in
atvase's LiveJournal:
| Friday, October 7th, 2016 | |
| 2:13 pm | Podiņ, atveries! Audzinātāja teica: A. mums ir kārtībnieks, visiem saka, kur kas ir jānoliek. Arī zina, kā dabūt čuru un kaku podiņā, un citi bērni aplaudē, jo viņam vienīgajam sanāk. KO? KO? Mājās A., pat ja apsēžas uz podiņa, neļauj sev bikses novilkt. Divus vakarus pēc kārtas pēc vakariņām izspieda kaku, apģērbts locoties pa virtuves grīdu un podiņa piedāvājumu noraidot pilnīgā sašutumā. Trešajā vakarā no vakariņām līdz gulētiešanai staigāja pliks, un mamma pakaļ ar lupatu un bļodiņu. Mazliet tika podiņā, mazliet bļodiņā, mazliet uz tēta paklāja, pārējais šur un tur uz grīdas. |
| 1:30 pm | Nav jau Lorka, bet ir mēness bērns Muļķis, kas to nesaprot Kāda leģenda vēsta Reiz kāda čigāniete Būrusies pie mēness līdz pat rītam Raudot viņa lūgusi Lai nākamajā dienā Viņu apprecētu kalē čigāns Tev tiks tavs vīrietis tumšādainais No debesīm teica mēness Bet par to tu man pretī dosi Savu pirmo bērnu Ko no viņa ieņemsi Jo tā, kas var ziedot savu bērnu Tikai lai nebūtu vientuļa Tāpat to pārāk nemīlētu Mēness, tu gribi būt māte Un nevari atrast tādu mīlestību Kas tevi padarītu par sievieti Saki man, sudrabainais mēnes, Ko tu domā iesākt Ar cilvēka bērnu Mēness bērnu No kanēļa krāsas tēva piedzima bērns Balts kā sermuļa mugura Pelēkām acīm Olīvkrāsas vietā Mēness bērns albīns Nolādētais zīmogs Šis nav čigāna bērns Un es par to neklusēšu Mēness, tu gribi būt māte Un nevari atrast tādu mīlestību Kas tevi padarītu par sievieti Saki man, sudrabainais mēnes, Ko tu domā iesākt Ar cilvēka bērnu Mēness bērnu Čigāns domāja, ka zaudējis godu Devās pēc sievas ar nazi rokā No kā ir šis bērns? Tu esi mani piekrāpusi Un ievainoja to līdz nāvei Tad aizgāja kalnos Ar bērnu rokās Un atstāja to tur Mēness, tu gribi būt māte Un nevari atrast tādu mīlestību Kas tevi padarītu par sievieti Saki man, sudrabainais mēnes, Ko tu domā iesākt Ar cilvēka bērnu Mēness bērnu Un naktīs, kad ir pilns mēness Tas ir tāpēc, ka bērns ir priecīgs Kad bērns raud Mēness saraujas Lai uztaisītu šūpuli Kad bērns raud Mēness saraujas Lai uztaisītu šūpuli José María Cano - El Hijo de la Luna |
| Wednesday, September 21st, 2016 | |
| 4:15 pm | Neirologs Šorīt bijām pie neirologa. (Pirmo reizi.) Viss norm. Šoreiz pat nekas nebija sajaukts attiecībā uz ierašanās vietu, laiku un līdzi ņemamajiem dokumentiem. Pat bļaušanas bija samērā maz. Pēc tam pie mašīnas devām A. brokastu putru, vienlaikus atkaujoties no mīlīga, izsalkuša kaķa ar kuplāko asti ever. |
| Tuesday, September 20th, 2016 | |
| 9:52 am | Lullabies from Around the World Dziesma par lapsu, jo bērni baidās no lapsām. Beatriz Pichi Malén, "Ngümay ta püñen may" (mapuche, "Canción para dormir a un niño") (Argentīna) https://www.youtube.com/watch?v=JGxmSCi Dziesma par bērniņu, bet ilustrācijā skeletiņš, kurš vicina rokas tā, ka A. to asociēja ar vistas atdarināšanu. (nahuatl "Ma cochi Pitentzin") (Meksika) https://www.youtube.com/watch?v=DWfiAeY |
| Monday, September 19th, 2016 | |
| 9:42 am | Nāk ilknīši. Also dark and cold. |
| Wednesday, September 14th, 2016 | |
| 11:15 am | Slapjš Jauni modes vārdiņi: "slapjš" un "ass" (vai "sāp", īsti nevar saprast). |
| Tuesday, September 6th, 2016 | |
| 10:57 am | Lielā gulta un visādas "pirmās" lietas Pateiktas ardievas domai par gulēšanu redeļu gultiņā. Pavisam. Pat ar visu vaļējo sānu tā neguva piekrišanu, ja ir pieejama īsta mīksta dīvāngulta. Tad nu atvērto redeļgultu izmanto mamma, lai pasēdētu pie aizmigšanas, pēdējā laikā tas mēdz būt no 20:20 līdz 21:00. Lielo gultu apgriezām tā, lai vienā pusē būtu siena, bet otrā pusē augstā koka apmale. Naktī A. ar galvu aizstūmās uz kājgaļa pusi un nokrita zemē. Vienu reizi. Varbūt otras reizes vairs nebūs? Pirmie tornītī sakrāmētie kluči. Pirmā kaka podiņā (dārziņā), pirmā čura podiņā (mājās). Pirmā lapa, kas saplēsta rokās, sakot "...pa". Pirmais vecvectēva apciemojums. Pirmā skraidīšana pa jūras viļņiem (Bolderājā). |
| Wednesday, August 31st, 2016 | |
| 10:56 am | 1,6 ar pusi Pirmais "oficiālais emancipācijas vecums" sasniegts. Garums un svars iepriekšējo mēnešu līmenī. (86. izmērs drēbēm.) Saprāta dzirkstis daudzas maziņas un dažnedažādas. Kļūst arvien pedantiskāks un pedantiskāks. Ja kaut kas nav nolikts vietā /uzreiz/, vai tā būtu viņa manta vai pampers, vai dvielis, vai mammas ķemme, tad dikti saskumst un protestē. No otras puses, ja sākas kaut kāda neapmierinātība, tad ir iespējas pievērst-uzmanību-parunāt-parādītKurNoli Modes vārdiņi: "tētis" un "zeķe". |
| 10:55 am | Saprāta dzirkstis Arvien biežāk uzliesmo. Savāda sajūta. |
| Tuesday, August 9th, 2016 | |
| 4:18 pm | Arī tētis -Tétis.. tétis.. tétis-, jau nolikts gulēt uz nakti, A. pieprasīja. Piecēlās, aizgāja satikt viņu. Tad aizgāja uz tēta istabu, uzrāpās uz krēsla, paņēma no galda mērlenti un atnāca atpakaļ uz gultu. Aizmiga, apkampis mērlenti. No rīta aiznes mērlenti atpakaļ uz to galdu, no kura bija paņēmis. - Mammamamammma mammammamma - tas ir tad, kad kaut kas sāp, kad sabijies, vai kaut ko nedabūja. Bonusā, direktors pirmo oficiāli izdrukāto rēķinu no dārziņa piesūtīja. Apdomāju, vai nepārdot savus matus. |
| Monday, July 25th, 2016 | |
| 10:50 am | Mamma? Nu jau 2 dienas A. saka "mem-me!" ik reizi, kad satraucas, vai notiek kaut kas, kas viņam nepatīk. |
| 9:23 am | Darbīga jūlija svētdiena Priekšpusdienā A. ģimenīte devās uz Mežaparku un ciemos pie vectētiņa. Ieradāmies tur paši pirmie, neviena nebija. A. vispirms nošļūca pa slapju trubu (2x), tad pasēdēja smilšu kastē (efekts bija tūlītējs), un tad devās izpētīt pārējās atrakcijas. Mamma un tētis pagriezās apaļā struktūrā kājām gaisā, un A. par to ļoti smējās, un tad viss tāds smilšains, dubļains, līda mammai virsū arī sēdēt apaļajā veidojumā, bet griezties bija bailes. Un beigām atklājām pirātlaivas formas būvi, kurai vienā malā bija tāds nošļūcamais, kas tik pat kā neslīdēja, un A. pa to uzdrošinājās šļūkt viens pats. Tētis kopā ar vectētiņu meta riņķus ar skrituļslidām. Tad pie vectētiņa dzīvoklī uzsildījām līdzpaņemto dārzeņu biezeni un braucām mājās. Kad piestājām pie mājas, A. pamodās un sāka kliegt, pakliedza gultiņā vēl minūtes divas un aizmiga. Pēcpusdienā A. koķetēja ar divām kaimiņu meitenēm, kas, piespiedušās pie sētas, cītīgi sekoja katrai A. kustībai. Vakarā iebāzām A. aukstā baseinā dārzā, viņam patika, pat sāka liet ar trauku sev uz galvas auksto ūdeni. |
| Tuesday, July 19th, 2016 | |
| 11:08 pm | Mērījumi uz 1 gadu 5 mēnešiem Svars 12 kg Garums aptuveni 80 cm Drēbju izmērs 86. Biksēm mazāks (80.), krekliņiem lielāks (86.-92.) (jo baigais apaļais vēderiņš izvirzīts uz priekšu). Var nostaigāt pat vairākus kvartālus (bet parasti nav motivācijas iet kādā noteiktā virzienā) Var pievilkties un rāpties uz augšu un uz leju pa metāla stieņiem (trepēm). Saka 3 vārdiņus: atā, ārā un atdod! Nakts miegs 10-11 stundas (max 20:00-07:00, min 20:30-06:30) Diendusa 1,5-3 stundas (12:00-15:00) Ar karoti rīkojas kā pro, ja neskaita to, ka negausības dēļ uzkrāmē lielas karotes un steigā daļa ēdiena krīt garām. Kad pabeidz ēst, atdod mammai bļodiņu un karoti. Diezgan veikli dzer no parastās krūzes. Pēdējā nedēļā ārkārtīgs attīstības lēciens, Bieži rāda ar pirkstu pats uz sevi, tad uz kādu priekšmetu un atkal uz sevi. Daudz vairāk smaida, skraida un čivina. Biežāk rāda jautājoši uz bildītēm grāmatā. Mēdz bīdīt krēslu pie tās vietas, kur grib pakāpties, bet (cik ērti) ne visus krēslus, tikai 2 konkrētus krēslus virtuvē un vannasistabā. Ar bērnu mantiņām praktiski nespēlējas, pat ja ar tām spēlējas pieaugušais. Var pat pusstundu ilgi spēlēties pie virtuves izlietnes, šodien ļoti ilgi "mazgāja traukus" - tecināja krānu, skaloja bļodiņas, lika putainās, netīrās bļodiņas trauku žāvētājā pie tīrajiem traukiem, slaucīja virsmu ar ziepjainu paša samērcētu lupatu. Redzēja, ka mamma paņem no skapīša dažus kartupeļus un noliek izlietnē - arī uzreiz (pa vienam) atnes no skapīša trīs kartupeļus un, pastiepies uz pirkstgaliem, uzliek uz izlietnes. Ārkārtīgi nepatīk mazgāt rokas un ģērbties - un spārdās un lokās tā, ka ar varu to izdarīt vairs arī nevar. Zobus patīk mazgāt konceptuāli - priecīgs aizskrien uz vannasistabu un pakāpjas, bakstās ar zobubirsti, bet iztīrīt zobus sev neļauj, spārdās tā, ka tas nav iespējams. |
| Wednesday, July 13th, 2016 | |
| 8:23 pm | Izsalkums Tā kā šodien A. bija jau otro dienu uz "ātrām kājām", atbraucu pakaļ uz dārziņu jau plkst. 15:00. A. bija priecīgs un laimīgs, ka esmu atnākusi, tāds jauks bērniņš. Tikko viņš saprata, ka mēs neiesim līdz ar citiem bērniņiem ēst launagu, briesmīgi sadrūma. Vesela krūze tējas, banāns un sausiņš spēja viņu noturēt mierīgu mašīnā, bet ne uz ilgu. Visa pēcpusdiena kašķis pēc kašķa - ak vai, pagalmā ir tūkstošiem lietu, kuras nedrīkst, vai kaut kas ko tāds maziņš nespēj izdarīt! - tostarp arī tika aizliegts jāņogu krūms, jo man tieši uz to krita aizdomas par caureju -, arī mājās nevar spēlēties, tikai rādīt uz virtuves pusi, līdz nonācām līdz histērijām, un beigās A. izdzēra 3 piena pudeles. Es jau tobrīd biju tik nogurusi un nelaimīga par to, kā bojāju nākotni šai jaunajai dzīvībiņai, ka padevos un domāju - kas notiktu, ja es dotu pienu bezgalīgos apjomos? Vai viņš kaut kad apstātos? Izskatījās, ka neapstātos vis. Izņemot, kad pēdējo devu es iedevu no krūzītes, ar tās izdzeršanu jau gāja lēnāk, bet A. to tomēr izdzēra tik un tā, protams, to, ko neizlaistīja. Tā kā bija atlikušas tikai 20 minūtes līdz ierastajam vakariņu laikam un mēs atradāmies virtuvē, tad pēc šīm dzīrēm A. vēl uzprasījās krēsliņā un izēda bļodiņu rīsu. Un tikai pēc tam bērniņš pavisam pārmainījās, kļuva priecīgs, laimīgs, spēlējās ar mantiņām, skraidīja, miedza man ar aci un izskatījās pēc jauka, līdzsvarota, ziņkārīga cilvēciņa. Ēst. A. visu laiku grib ēst, jebkādu ēdienu, ka tik ēdiens. Tā man jau likās. Tie nav zobi, tas nav vēders. Vienkārši jāēd biežāk un vairāk nekā citiem. A. pats nav pārāk resns (ļumīgs), bet vēders izspīlējies diezgan liels. Bet kā nedosi ēst? Ja nesaēdas, tad nav dzīvošana, sliktā garastāvoklī negrib ne spēlēties, ne iet ar kājām, tikai brēc un brēc. Tā jau arī nevar. Nu ko, barosim tad vēl. Sakrustosim pirkstus un cerēsim uz to labāko. |
| Monday, July 11th, 2016 | |
| 10:57 pm | Vēsturisks mirklis A. saprata, ka ir vērts atlaist rokas un iedot mobilo telefonu mammai, jo varbūt redzēs ko interesantu. Un dažās sekundēs iemācījās skrollēt fotogrāfijas. Beidzot. :-) Bija jau laiks, vai nē. Bet dažreiz liekas gan, ka A. ļoti daudz ko vēl neprot, jo pārāk daudz viņa laika aizņem raudāšana, nervozums, uztraukšanās vai nesekmīga miegošanās. Šodien divas stundas. |
| Thursday, July 7th, 2016 | |
| 11:42 am | Miega story turpinājums Ar gulēšanu mums joprojām iet kā pa kalniem. A. ir gan sapratis, ar ko gultā ir jānodarbojas - ir jāapguļas un relaksēti jāgaida miegs. Bet dažreiz tas miegs ir jāgaida pusotru stundu. Vakar no 19.30 līdz 20.30, un naktī no 03:30 līdz 05:30. Tik tālu vēl neesam nonākuši, ka A. būtu ar mieru nodarboties ar to vienatnē - māmiņai tikmēr ir jāsēž blakus. Varbūt tam šoreiz ir saistība ar to, ka A. aizvakar vakarā nokrita un uzsita līdz pludojošām asinīm vienu no apakšējiem zobiem. Paraustīju - zobs it kā nekustas. daktere pa telefonu teica, ka, ja jau zobs atrodoties savā vietā, tad vienkārši jāgaidot, kamēr pāries (līdz šim mūsu daktere ir ieteikusi šādu metodi tik pat kā visām sūdzībām). Vakar A. negulēja no 06:30 līdz 08:00 un gulēja no 8:00 līdz 10:00, kā rezultātā dārziņš atkrita. Šorīt, tātad, bija progress - negulēšana bija līdz 05:30, tādējādi līdz 08:00 atkal varēja kaut cik pagulēt un tad skriešus uz dārziņu. Pamodināts, A. sašutis noraidīja tējas pudeli, un neticēja, ka pudelītē beidzot ieliets piens, kamēr tētis neparādīja priekšzīmi un nepadzērās pats. Tad nu A. izlaka piena pudeli un klusuciešot sēdēja mašīnā blakus vecmāmiņai, kura brauca uz tirgu ar smagu, melleņu pilnu somu, un tāpat klusuciešot ļāvās tikt atdots dārziņbrokastīs. |
| Monday, June 27th, 2016 | |
| 3:19 pm | Redeļu gultiņu aizliegumi "Uzzinu pēdējā" - kopš 2011. gada ir aizliegtas redeļu gultiņas ar nolaižamu sānu. |
| 12:08 pm | Kārtējā miega labošana Kādu pusgadu vairs nepiekopjam bērna atstāšanu redeļu gultiņā un aiziešanu. Atradinājāmies.. kaut kā pamazām ieradinājāmies mīļi turēt rociņu līdz pilnīgai aizmigšanai. Sākotnējā pusstunda bija pārvērtusies par stundu kā minimums un dažreiz pat pusotru vai divām stundām - neatkarīgi no tā, vai tas ir 20 vakarā vai 22 vakarā. Atkal - ir jau 22.30 un bērniņš pavisam možs?! Mīļošanās, pabrēkšana, mīļošanās, pabrēkšana. Pēc katras gulētlikšanas jūtos morāli un fiziski izsūkta. Bērns, šķiet, ar katru nakti guļ arvien mazāk un mazāk stundas. Nu jau bija pasācis aizmigt 22.30 un mosties 06.30 vai 07.00. Radās aizdomas, ka kaut kas ir sagājis šķērsām. Tam taču tā nevajadzētu būt. Pašķirstīju atkal gudrās miega grāmatas. Ko nu darīt, internetos gatavu risinājumu neatrodu, un kopāgulēšana nav izskatāms variants, jāķeras pie kādas nebūt pašdarbības. Sāku ar to pašu Marc Weissbluth. Šķiet, A. būtu ierindojams kategorijā "pārāk ziņkārīgs un aktīvs, lai liktos slīpi". Un vēl aizķēra šī atziņa - galvenais uzķert to miegošanās mirkli, kad ir jāliek gulēt, un nepalaist to garām. Neļaut pārgurt. Neļaut atkal saaktivizēties. Miegs neuzkrājas. Jāaizmieg vienos un tajos pašos laikos, vienalga, cik un kāds miegs ir bijis iepriekšējā reizē. Miegošanās pazīme - bērniņš kļūst lēnīgs, žāvājas. Acu berzēšana jau ir pārguršanas pazīme, līdz tam nedrīkst nonākt. Ak vai, mēs vienmēr bijām nonākuši līdz acu berzēšanai. Veicu dažu pasākumu kopumu pēdējās 2 dienās, un liekas, ka kaut kas no tā darbojas. Bērna midzināšana tāpat ilga pusotru stundu, bet visu to laiku viņš nelēkāja apkārt un histēriski nerotēja, kā ierasts, bet gan godīgi un relaksēti, guļus stāvoklī valstījās un centās aizmigt. Galvenie pasākumi - pārveidoju gultiņu ne gluži par crib tent, bet ar principu, ka dēliņš vairs nedrīkst celties stāvus. Atnesām atpakaļ no garāžas noskrūvēto gultiņas sānu redeli un uzskrūvējām augšpusē. Ja mēģina līst no gultas ārā vai celties, stingri saku "nedrīkst", A. pabrēc un pēc pusminūtes liekas mierā. Savas brilles - viņa mīļāko pirmsmiega mantiņu - nolieku prom. Neļauju vairs bezgalībā murcīt savu roku. Pamīļojamies kādu laiku, un tad viss. Atvelku savas rokas nost, gulšņāju blakus, lai neļautu celties no gultas, un izliekos aizmigusi. Stundu nekustīgā pozā, izņemot dažus "nedrīkst" (rīt pamēģināšu vismaz sev kādu grāmatu sagādāt pa rokai, really boring). Naktī nogulēja krietni ilgāk. Un midzināšana, lai gan nav īsāka, vismaz ir patīkamāka. Bērniņš acīmredzami uztvēris ideju par to, ko nozīmē apgulties un gaidīt miegu. Pavīd cerība, ka varbūt pēc kāda laika varēšu pamazām atkāpties durvju virzienā un nesēdēt blakus visu laiku.     P.S. note to self> papētot angliski rakstošos internetus, izskatās, ka ir normāli līdz 2 gadu vecumam bērnu turēt / likt gulēt pilnīgā krātiņā (crib tent vai gultiņā ar milzonīgi augstām koka malām) un bez segām. Jap, tas ir kā turēt mazu, nesaprātīgu dzīvnieciņu. |
| Saturday, June 18th, 2016 | |
| 7:58 pm | Jaunā rīta klasika Iekārtojām atvērtā tipa gultiņu. No rītiem A. vairs nebrēc. Vairāk kā vienu gadu ilgusī rīta klasika ir beigusies. Ak vai, patiešām. Nav vairs klasiskā pusaizmigušā skrējiena taisīt pienu, kamēr fonā dzirdama izmisīga aurošana. Pirmās dienas A. no rītiem klusi iztipināja no istabas, paglaudīja kaķi un tad, kā nu kuro reizi, gāja meklēt tēti vai mammu. Pēdējie rīti gan sākas citādi - A. pamostas, iztipina no istabas, aiztipina uz virtuvi, uzkāpj uz krēsla, apēd kaut ko, kas atrasts uz galda, un tikai tad iet meklēt tēti vai mammu. Tad nu vecāki attiecīgi rīkojās - vakarā novāc no galda nevēlamās lietas un noliek šķīvīti ar ziedojumu gariņiem, tas ir nē, šķīvīti priekš A. |
| Sunday, June 12th, 2016 | |
| 4:48 pm | "Varbūt viss būs labi?" Neierasta pēcpusdiena. Liekas, pirmo reizi pa šo pusotru gadu kamīna dzegu un lielos ādas krēslus apspīd mierīga, laiska svētdienas saulīte. A. guļ un tētis taisa pusdienas. Fōnā mūzika. Māja ir puslīdz tīra. Mājas iemītnieki puslīdz izgulējušies. A. ir pasācis spēlēt spēlīti "pasmaidu un atā, es eju prom, nāciet mani savākt, lai es neietu prom". Arī tad, kad jāiet gulēt. Atā, atā, es eju laukā no istabas. Guliet paši! Un lūru ap stūri. Jo zinu, ka man nevajadzētu tā darīt. |