[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
atvase's LiveJournal:
| Saturday, June 11th, 2016 | |
| 1:12 pm | Konjunktivīts, atdū! un kaķa šķīvis Pagājušajā nedēļā A. bija mājās ar varbūtēju diagnozi "nāk zobi. liela temperatūra. dīc." Šajā nedēļā A. palika mājās ar varbūtēju (un ticamu) diagnozi "konjunktivīts". Otrdien no rīta likās, ka audzinātāja liks man ar ar bērnu griezties atpakaļ un braukt mājās uzreiz. Bet paskatījās manā bēdīgajā sejā un bija ar mieru palikt pavērot. Protams, pēc pamošanās no diendusas A. acis bija aizķepušas, neko nevarēja noslēpt, un bija vien jābrauc izņemt no dārziņa un palikt mājās visu atlikušo nedēļu - ar visām sekām, ko tas nozīmē mammas klientiem apsolīto darbu izpildei. Sekas bija tādas, ka mamma strādāja pa nakti ar tēta darba datoru (jo savējais bija izvēlējies tieši šo nedēļu, kad salūzt). un Tētis strādāja virsstundas, pieskatot A. vairākas stundas vakarā un no rīta, kamēr mamma mazliet pasnauda vai drudžaini izmantoja tēta darba datora piešķirtās minūtes. Acu pilieni ir briesmīgākā procedūra. A. brēc un lokās kā aizkauts, un plakstiņus nemaz nevar atplest. Dažreiz, ja viens tur un otrs pleš, tomēr izdodas. Uzreiz pēc tam A. noslauka asariņu un aizļepato priecīgs tālāk. Šonedēļ labs garastāvoklis. A. nu jau dzīvojas diezgan patstāvīgi. Skandina savu "atdū! atdū!" un viskautko dara un revidē. Ko nu tur liegties. vienu dienu bija tā. Pienācis parastais laiks, kad A. mostas no diendusas. Dzirdu, ka A. paknosās, izkāpj no gultiņas un aiziet uz virtuves pusi, spēlējas ar braucamo mašīnu, vēl kaut ko grabina. Cerībā pabeigt darbiņu pie datora, nemaz negāju skatīties. Lai. Nekā bīstama tajā mājas galā nav, šķiet. Pēc tam A. atnāk un atnes nelielu vārīta kartupeļa gabaliņu un atdod mammai rokā, "atdū!". Tad atcerējos, ka pusdienlaikā pie mums bija ienākusi kaimiņu meitene G., uzprasījusies arī ēst pusdienas, neapēdusi, un viņas nepabeigtais šķīvis bija nolikts uz grīdas kaķim, kaķis bija noēdis vistu un atstājis pārējo. Un tad par tāda šķīvja eksistenci aizmirsts. Tad nu A. launagā apēda to, ko bija atstājis kaķis, un šķita ar to varen apmierināts. - izskatās, ka ir varbūtība, ka nākamajā nedēļā A. paliks mājās ar diagnozi "apaukstējies". |
| Wednesday, June 1st, 2016 | |
| 4:31 pm | Par A. mammas dzīvi īsumā Aizgāja no biroja darbiņa. Atgriezās pie tulkošanas nodarbes. Tagad jāiet pie grāmatvedes gluži kā pie zobārsta ar ielaistu zobu. Pārējā laikā pļauj zāli. Laista zāli. Un atkal pļauj zāli. |
| 3:54 pm | Pavisam cits puisis Galda kultūra - puisis uzskata, ka ar karoti prot rīkoties pietiekami labi, un tā vairs nav interesanta. Tagad viss ir jāēd ar nazi un dakšiņu. Piena kultūra - šonedēļ laikam pirmo reizi A. mūžā gadās līdz galam neizdzertas pudeles. Dibena kutūra - palaidu pliku zālītē cerībā, ka sapratīs, kas ir čura, bet gadījās pakakāt stāvus kā zirdziņam. Divreiz. (Labi, ka ir šļūtene un smilšu kastes lāpstiņa..) Zobiņu kultūra - ja saku, ka iesim tīrīt zobiņus, ņem mani pie rokas un skriešus metas uz vannasistabu priecīgs, bet pēc tam raud un neļauj tīrīt. Savācēju kultūra - visu, kas nepatīk, nemet vairs zemē, bet atdod mammai. Desertā - čūska mājās!! āāāā! Dzirdu, ka kaķis dīvaini ņaud. Eju skatīties - gaitenī čūska. Vai glodene. Jebkurā gadījumā kaut kas garš, pretīgs un dzīvs. Varbūt kaķis atnesis un pats pēc tam sabijies un aizskrējis? A. dabūja sēdēt barošanas krēsliņā un noraudzīties, kā mamma cīnās ar čūsku. P.S. kaut nu kaķi medītu arī kurmjus. |
| Tuesday, May 31st, 2016 | |
| 4:02 pm | zobiņi, saulīte Pa lielākajai daļai izlīduši 4 dzerokļi, tagad sāka nākt tie zobi starp dzerokļiem un priekšzobiem - lai nu kā tie pareizi sauktos. Vakar un šodien dabūju vest A. mājās no dārziņa ar temperatūru 38, lika manīt, ka šonedēļ tur viņu vairs negrib redzēt, un atpakaļ lai nākot ar ārsta zīmi. tad nu aiz neko darīt aizgājām uzreiz pie ārstes, vēl pirms diendusas, jo A. lika manīt, ka tik ātri nedosies pie miera. A. bija viss tāds jauks un mierīgs ratos spēlējās ar sen neredzēto un nupat kā atkal atrasto spēļu pulti, kā ienācām doktorātā - jau gaitenī, pat ne ārstes kabinetā -, tā sāka nebalsī kviekt un ārdīties, pie ārstes ņēma mani aiz rokas un veda uz durvīm. Nomierinājās tikai tad, kad bijām laukā, tad atkal kļuva rāms. Kā parasti, pie ārstes neko īpaši neuzzinājām, nekādu īpašu slimības pazīmju nav. Temperatūra vai nu zobu dēļ vai karstās saulītes dēļ. |
| Friday, May 20th, 2016 | |
| 12:26 pm | Tipiska gaiša vasaras rīta ainava Laika posmā no 05:00 līdz 06:00. Iespīd neapslāpējami spoži saules stari. Melna kaķene ņurrā, murcās un mīcās. Histēriski ieraudas bērns. Vecmāmiņa klaudzina durvis un staigā šurpu turpu pa trepēm. Viņš vai viņa domā: "Kāds šoreiz tam būs turpinājums?" |
| Wednesday, May 11th, 2016 | |
| 3:10 pm | Koncertpēcpusdiena / system shut-down Mamma ap plkst. 16.00 izstāvēja saulainā karstumā sastrēgušo tiltu uz Gustava Zemgala gatves (tādos brīžos vienmēr nāk prātā Kortasara stāsts "Autopista"), un precīzi 16.30 paspēja uz brīvprātīgi obligāto Māmiņdienas koncertu. Juku jukām bērneļi, vecāki un audzinātājas, dažādi trokšņi, kādi 4 bērneļi pievērsa uzmanību pasākuma kulturālajai daļai, pārējie vai nu skraidīja, vai raudāja, vai sūca savas pudelītes. Tiklīdz A. ieraudzīja mammu, tā visu atlikušo laiku nodarbojās ar cenšanos uzlīst mammai uz galvas dažādos leņķos un brēca un īdēja. Piekodinātās "smukās" drēbītes nebija uzvilktas. A. bija acīmredzami nelaimīgs trokšņa un karstuma dēļ, mugurā krekls ar garām piedurknēm un nav nekā, ko iedot padzerties, kamēr pie deguna karājas citu bērnu pudelītes. Pasākums ātri beidzās, katrai māmiņai tika iedalīta līmēta puķīte, A. ar savas mammas puķīti vispirms nokrāsoja sev zaļas rokas un muti, bet pēc tam sadalīja to reizinātājos. Kaut kā aizkūlāmies līdz saulē sakarsušajai mašīnai un pēc mokošas interlūdijas veikalā ar nesakarīgiem pirkumiem, stāsts beidzās laimīgi mājas pagalma smilšukastē. |
| Saturday, May 7th, 2016 | |
| 9:22 pm | Slidkalniņš Mums pagalmā ir maziņš slidkalniņš apaļa "cietokšņa" formā, ko mums atļauj lietot paaugusies kaimiņu meitene. Uz cietokšņa jumtu ved trīs trepes un mini slidkalniņš. Tad nu šodien atklājās, ka A, tīri veikli var uzrāpties un pats noslidināties, kaut gan viņš pirms noslidināšanās svārstās, un beigās pret kaut ko atdauzās, jo neprot nolekt uz kājām. Bet nu patīk ļoti. Izvilku no bēniņiem nekad nelietoto pandu, ietupināju A. un aizgājām un tuvējo parku, tur arī uz slidkalniņa var uzrāpties pa tādām trepēm, pa kādām nekad neticēju, ka viņš to varētu. |
| 9:09 pm | Atā, atā, aizmigšu pats Šovakar tradionālās midzināšas laikā, kad grāmatiņa bija jau palasīta un mammas mati sabužināti visos iespējamos veidos, gaidot, kad tad nu A. aizmigs, viņš sāka bieži, ik pa laikam teikt atā atā un māt ar rociņu - tad ar vienu, tad ar otru. Pagāja kādas desmit minūtes, kamēr man radās aizdomas, ka varbūt tas nav vienkāršs runas vingrinājums. Viņš tiešām gribēja teikt - atā, mamma, vari iet prom, es pats aizmigšu? Tad nu pateicu atā atā, viņs atbildēja atā atā, un es aizgāju. Tradicionālie brēcieni nesekoja. Pēc dažām minūtēm A. bija aizmidzis. |
| 5:13 am | 1 gads un 3 mēneši Bērnudārzs ir audzināšanas iestāde, kas bērniem māca mīlēt māmiņas, un māmiņām māca mīlēt savus bērnus. Protams, bērns aug ļoti ātri, un bērnam nav laika gaidīt, kamēr mammai beigsies darbā pārbaudes laiks, kamēr viņa iedraudzēsies vairāk ar saviem priekšniekiem tik daudz, ka pietiks nekaunības atprasīties jau agrā pēcpusdienā, kamēr mamma uzrakstīs maģistra darbu, kamēr nodos jau apmaksāto tulkojumu vai tamlīdzīgi. Pirmdien Jums jānāk uz koncertu puspiecos. Ja Jūs tomēr nekādi nevarat tikt, tad Jums jāizņem viņš jau trijos, jo citādi viņam sirsniņa būs bēdīga, ka nav mammas. A. jaur ir tik daudz mēnešu, ka sāk sajukt un jāskaita uz pirkstiem. Viens gads februārī, viens gads un viens mēnesis martā, viens gads un divi mēneši aprīlī, nupat jau būs viens gads un trīs mēneši. Kopā 15 mēneši. Svars 12 kg. Joprojām izsalkums ir liels un vēderiņš ir ievērojams, bet kājas pastiepušās garākas. Nupat ir sācies skraidīšanas periods un "mani-interesē-viss-I'm-so-excited" periods. A. skraida no rīta līdz vakaram, pa māju un pa pagalmu. Iemīļotākā spēlīte: smilšukaste. Vakaru lasīšanā tika izslasīta "Komēta Nāk" un tagad kārta Volkova "Dzeltenajai miglai". A. saprot vārdu nozīmes. vismaz "banāns", "ēst", "piens", "ārā", "ejam", "nedrīkst" (šo gan viņš bieži izliekas, ka nesaprot vai ka nedzird). Pats saka tikai vārdiņu "ārā", un pēdējā laikā izrāda interesi mēģināt pateikt "au-to", bet laikam tāpat vien skaņas dēļ, bez nozīmes. --- A. dienas režīms 06.30 - 21.00. (diendusa 2 vai 3 stundas) Mammas režīms 04.30 - 22.00. Tēta režīms 06.30/07.00 (ja paveicas) - 22.00/23.00. |
| Saturday, April 2nd, 2016 | |
| 11:40 pm | Īdinājums No rītiem bērns mēdz izteikt saviem vecākiem īdinājumu. |
| 11:31 pm | A. pēdējā laikā dažreiz aizmieg bez nekādas brēkšanas, dažreiz ar brālīti Trusīti. Vakaros tētis lasa priekšā grāmatas, kamēr A. vārtās, rotē un knibinās. Parasti kādu uz labu laimi lielā ātrumā izvilktu no bērnistabas plauktiem. Tā nejauši uzzinājām, ka grāmata "Kā brālītis Trusītis uzvarēja lauvu" satur diezgan šizīgas pasakas. Pēdējā bija par to, ka vanagi un vistas kādreiz bija draugi, bet tagad ir ienaidā, jo vanags aizdeva vistai savu bārdas nazi, ar kuru katru vakaru noskuvās pats un noskuva savus bērnus, lai arī vista varētu noskūties un noskūt savus bērnus, bet vistas bērni nazi pazaudēja smiltīs. |
| Tuesday, March 22nd, 2016 | |
| 2:52 pm | 1 gads un 1 mēnesis Pirmā oficiālā slimošana, kas apliecināta ar dokumentiem. Sākās dārziņā ar 39 temp., turpinājās ar možām rotaļām pa māju bez nekādiem simptomiem, kamēr tētis un mamma pārmaiņus ņem slimības lapu. Mājās laiks velkas apbrīnojami lēni, pulksten 11-tos liekas, ka pagājusi jau vesela mūžība un tik daudz kas jau ir darīts. Kamēr birojos pulksten 11 ir bijusi tik tāda iesildīšanās, pēc kuras vienreiz piever aci un jau pēkšņi ir 18.00. Kā nu ne, ja starp 06.30 un 11.00 ir tik daudz minūšu, no kurām katra ir jāpiepilda ar kaut kādu darbību, bērni neprot turēt rokas saliktas. Un tad tu atklāj, ka A. tik daudz ko prot, ko pirms mēneša vēl neprata. Iegriezt vilciņu. Uzmaukt piramīdas rimbuļus uz mietiņa. Skriet (arī ārā pa pagalmu). Pats ņemt no plaukta savas grāmatas un šķirstīt. Vilkt aiz auklas velkamo šķindošo mārīti. Dzert no parastās krūzītes (pusi sev virsū, pusi iekšā). Līst zem lielās gultas uz vēdera un izlīst cauri. Pat pamāt atā atā iemācījās (ar dievu uz pusēm). |
| Wednesday, March 2nd, 2016 | |
| 9:11 pm | 7 - 8 Pēdējā laikā dzīvojam 7 - 8. Septiņos celties, astoņos (vakarā) atlūzt. Bez lielām bēdām, bez lieliem pārdzīvojumiem, pierodam, ka dzīve var būt tīri ok. |
| Saturday, February 20th, 2016 | |
| 1:19 am | Mani mīļie radiņi, man ir.... 1 - visstraujāk novecojušie vecāki - mammai sabiedrisks fui no radu puses par to, ka viņa sāka strādāt darbā un mani ielika dārziņā tik maziņu - vispār jau es dārziņā esmu visai ņiprs - vecmāmiņa uzdāvināja krutu adītu jaku ar kapuci un izšuvumiem un uz jautājumu "kur dabūji" noslēpumaini atrunājās par kaut kādām tantiņām - vecmāmiņa uzdāvināja arī sudraba karotīti ar iegravētu manu vārdu un 1. dzimšanas dienas datumu, nu smalki smalki! - kad ieraugu mammu, gribu lielākoties sēdēt viņai rokās, un nevienam citam neļauju sevi paņemt mammas klātbūtnē - naktīs lieliski guļu pats savā istabā, ja pamostos, tad paklepoju un guļu tālāk līdz pienākusi striktā rīta stunda, guļu no 20.00 līdz 07.15. - kaķītis labākais draugs, varam kopā padzenāt sažuvušu citronu zem skapjiem - jūs sakāt, ka bija tāds laiks.. kaut kāds laiks... kad es nemācēju staigāt? Ko jūs?! Neko nezinu! - patīk atkārtot vārdu "ārā", gan vietā gan nevietā |
| Saturday, February 13th, 2016 | |
| 3:27 pm | Entā gultasvietas pārveidošana  Pirmo mēnesi mammas gultā un/vai groziņā. Pēc tam redeļu gultiņā, augstākajā līmenī. Pēc tam variācijas ar augstuma līmeni un mammas gultas piebīdīšanu/atbīdīšanu. Kad 8 mēn. vecumā sāka gulēt naktīs mazliet labāk, mamma atkal aizvāca savu gultu uz citu istabu, nu citādi grūti izgulēties. Pamēģinājām arī ar matraci uz grīdas, ierobežotu ar spilveniem un pufiem. Bet tā ir ļoti neērti midzināt, pieaugušajam ļoti neērta poza. Tad nu tagad tā, redeļu gultiņai atkal mazākais redeļu augstums, tad nu A. pirmsmiega valstīšanās laikā neceļas tik ļoti kājās un pieaugušajam midzinot nesāp mugura no liekšanās. Aizvakar gan izdomāja ar galvu pārkrist pāri gultasmalai, varbūt vairs tā nedarīs. Sākumā līda iekšā gultā, uzrāpjoties uz krēsla un tad krītot iekšā gultā pāri malai uz galvas. Šodien mēģināja izrāpties no gultas ārā zolīdi ceļot pāri vienu kāju, tikai tas bija pirms iemigšanas, nevis pēc pamošanās, tad nu es neļāvu izpaust šo prasmi. Bet joprojām nav skaidrības, kas ir vispiemērotākais gultasvietas veids. |
| Tuesday, February 9th, 2016 | |
| 9:53 am | Uzlabojumi mūsmājās 1) kaķis. Awesome! Kad A. taisās uzmest lūpu, pietiek sākt saukt kaķīti, tā uzreiz pāriet un aizmirstās. Ir arī blakusefekti, vakar kaķis 2 reizes nojauca bērna midzināšanu, vispirms ielēca gultiņā, pēc tam lēca uz aizvērto durvju roktura un mēģināja attaisīt. Vārdu vēl neiedevām,sestdien atvedām no Juglas patversmes, aptuveni gadiņu veca, izcilmurrājoša melni balta sabiedriska ņurcāmkaķenīte. A. pat nav mēģinājis viņai neko paraustīt, uzmanīgi tuvina pirkstu un patausta, paglauda, kaut gan es to neesmu mācījusi, ja nu vienīgi ar piemēru. 2) drošības vārtiņi trepēm. Totally awesome! Beidzot bērns var brīvi tālu aizklīst un mammai nav jāskrien pakaļ. |
| Friday, February 5th, 2016 | |
| 11:56 am | Par auklēm un to alternatīvām Daudzsološā aukle sāka mani padarīt nervozu, jo viņai ir "atdošanas pie vārtiem" princips, jo tā "viņi mazāk raud, un 1 mēneša laikā pierod". Es mēnesi nevaru izturēt. Aukles mājas sienas ir pārāk necaurspīdīgas, bildes viņa sūta slinki, un A. raud, tiklīdz atpazīst aukles māju. Vakaros nokrīt naktsmiegā tik agri, it kā nemaz nebūtu gulējis pa dienu. Tad nu šodien pēdējā diena. Sēžu kafejnīcā,jo kkādas muļķības dēļ nokavēju zobārstu, kas vispār bija iemesls vešanai pie aukles, un apdomāju dzīvi. Pirmdien A. tiks uzņemts bērnudārzā "Laimes Lācis". Jā, viņi ņem pretī tādus maziņus. Viss liekas brīnišķīgi, profesionāli, mīļi, izglītojoši, visam ir tāda svaiga elpa. Izmaksas tāpat kā auklei. Lets see. |
| Tuesday, February 2nd, 2016 | |
| 11:26 pm | Par klucīšiem Vecmāmiņa ziemas vidū nopirka "sausu malku". Izrādījās, ka nopirka "klucīšu" kravu. Stāv pagalmā apsegti ar plēvi, un pamazām nokurinām. Bet A. ir klucīšu, cik uziet! Nekrāsoti, katrs savā izmērā un formā, bet ir. Un A. ņem un spēlējas. |
| Friday, January 29th, 2016 | |
| 5:28 pm | Jau 2 nedēļas nolauztas pie aukles, 2 EUR/h, ar ēdināšanu Pēc izskata ap četrdesmit, pēc balss un uzvedības - četrdesmit ar astīti. Ārēji vizuāli sakopta, un (kā piezīmēja A. tētis), "viņai ir tāda seja, it kā viņai nekad mūžā nebūtu bijusi depresija". Tieva, parasti nēsā legingus vai zeķubikses kombinācijā ar garu, pieguļošu džemperi. Viņa to darot jau daudzus gadus savā mazajā namiņā tādā Rīgas rajonā, kas mums ir pa ceļam uz darbu/jebkādām citām darīšanām, braucot ar mašīnu. Viņa vāc 5 bērnus, skaits mazliet variē katru dienu, vienam 5 mēneši, tad ir A. (gandrīz gads) un tad pārējie - ap pusotru gadu veci. Aukle auklējas, spēlējas ar bērniem, ģērbj, midzina, ved ārā, ēdina, bet viņas māte gatavo ēst un pienes klāt katrā brīdī vajadzīgās mantas. Tāda kā silīte sanāk, mazs, neoficiāls dārziņš. Komplektā ietilpst arī mazs suns, kurš nikni norej pieaugušos un draudzīgi luncinās ap bērniem. A. tur tīri raiti liekot kopā klučus un piedaloties vispārējos būvniecības darbos, ļaujoties arī tādiem darbiem kā vākt un mest iekšā mantas (ne tikai izsvaidīt ārā) un tamlīdzīgi, bet mājās no nekā tāda nav ne vēsts. Labākajā gadījumā padauza divus klučus vienu pret otru. Katru rītu aukle ārā pie vārtiem mūsu bērnu savāc, un turpat arī atdod, un vienmēr sistemātiski ir raudāšana. No rītiem raudāšana pārejot uzreiz, kā viņi ieejot iekšā un ieraugot mantas un citus bērnus. Pēcpusdienā satiekoties tas pats: aukle iznes pa durvīm raudošu bērnu, es viņu paņemu rokās, un viņš momentā apklust. Pēc tam viņš raud pie iesprādzēšanas mašīnā, tiklīdz iesprādzēts, tā apklust un ar interesi skatās pa logu. Tiklīdz pie mājas noparkojos un izslēdzu dzinēju, tā atkal raud - tikmēr, kamēr izsprādzēju ārā. Tad atkal viss ir labi. Vakaros ļoti ātri atlūst. Tendence mosties jau 06:30, kaut gan vispār visiem būtu labāk, ja tas notiktu 07:30. Biju izskatījusi divas aukles, izšķīros par šo, jo sanāktu vairāk pa ceļam mašīnā; jo likās pieredzējušāka nekā tā otra; jo pie viņas regulāri tusē vairāki bērni; jo viņai ir atbalsta komanda, liekas, ka divatā bērnus tomēr var labāk aprūpēt un emocionāli vieglāk, drošāk; un ko tur liegties, tāpēc ka viņai ir komplekss, ērts piedāvājums jaunajām mātēm - no rīta ir jāiedod tikai bērns, rezerves drēbes un pamperi. Par ēšanas un gulēšanas lietām nav jādomā. Ēd aukles ēdienu (brokastis, pusdienas, launags, graužamas lietas starp ēdienreizēm), dzer no aukles sarūpētām pudelēm, lieto aukles ēšanas piederumus, ap kaklu lacītes vietā visiem tiekot aplikti lielie dvieļi, guļ ceļojumu gultiņā, kas jau bija aukles rīcībā no agrākiem gadiem. Brokastu ēdienu piemēri: mannā putra auzu pārslu putra (ātrvārāmo, jo tās pilnībā izšķīstot) miežu putraimu putra ar biezpienmaizi prosas biezputra desu maize Pusdienu ēdienu piemēri: soļanka biešu zupa kartupeļu krēmzupa svaigu kāpostu zupa dārzeņu sautējums kartupeļu biezputra ar vistu griķi ar cīsiņiem un mērci griķi ar kotleti un mērci un svaigiem gurķīšiem burkānu salāti Launagu piemēri (līdz šim maz sanācis, jo savācu A. jau pirms launaga) pankūkas olas sacepums Dzērienu piemēri: kumelīšu tēja piparmētru tēja ķiršu sula cidoniju sula ābolu sula ābolu kompots Protams, nav jau ideāli eko šmeko, bet liekas, ka ir labāk, nekā es pati varētu izdarīt ar vienu roku, otrā rokā turot bērnu. Izskatās, ka ir dažādība un apjoms. Es pati, piemēram, nekad nebiju uzdrīkstējusies dot zupu. Ēst gatavošana un tās plānošana mani vispār ļoti nomāc, it sevišķi, ja tas jādara vairākas dienas pēc kārtas un ja pietrūkst kāda produkta, nevaru aizskriet uz veikalu, tāpēc, kad pagurstu vai nav iedvesmas, ir sanācis dot A. dažādas dīvainas improvizācijas, par laimi, šajā ziņā A. ir ēdelīgs un vienmēr ēd ar sajūsmu jebko. P.S. Ir dzirdēts, ka bērnam līdz 3 gadiem vislabākā vieta mājās pie mammas, ka citus bērnus nevajagot u.tml., bet mana intuīcija saka, ka vajag gan citus bērnus un ka tas, kas notiek pašlaik, ir uz labu, ka tā viņš labāk attīstīsies, vairāk iepazīs, nekā caurām dienām skatoties uz neko nedarošas mammas "brunčiem", un ka vieglāk ir sākt tagad, nekā pusotra gada vecumā. Plus tagad laiks kopā ar mammu ir mazliet kvalitatīvāks, ir tik jauki viņu atkalieraudzīt. P.S.S. Vecmāmiņa ir šausmās un droši vien vēl daudzus gadus mani par to zāģēs. (Ak, ja viņa zinātu, ka, piem., Spānijā māmiņalga ir tikai 4 mēnešus pēc dzemdībām, pēc tam jaunās māmiņas atgriežas darbā) |
| Sunday, January 24th, 2016 | |
| 9:23 pm | Alfabēta dziesmiņa ar gaumbildītēm A. patīk, un vecākiem arī. (Jo Baby Einšteins jau sen apnicis.) https://www.youtube.com/watch?v=_UR-l3Q |