atvase's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
atvase's LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
| Thursday, November 2nd, 2017 | | 8:58 am |
Intereses 2,5 g.v.
Notekcaurules. Notekcaurules. Notekcaurules.
Garaiņu nosūcēji.
Trubas. Visu veidu.
Ekskavatori (tikai neaizmirstiet, ka kārtīgam ekskavatoram ir ne tikai kauss, bet arī stumjamā lāpsta otrā pusē), evakuatori, autovedēji un troses, ar kurām vilkt salūzušas mašīnas uz remontu.
Ielas lampas un stabi, kas tos tur.
Zāģi, it īpaši motorzāģi, un jebkurš koks ir jānozāģē.
Mammai mati arī ir jānogriež īsi, ar mašīnīti, jo ar tādiem gariem neviens taču nevar staigāt. | | Monday, May 15th, 2017 | | 3:16 pm |
Pirmais izbraukums uz saviesīgu pasākumu ar telti
Divas naktis mājās guldījām A. teltī, kas uzcelta dzīvojamā istabā, lai pierastu.
Sestdienas vakarā guldījām īstā teltī - apakšā 2 aitas vilnas segas, augšā viena XXL aitas vilnas sega. 2h ilga midzināšana un labi nogulēta nakts.
Patusēšana pa dienu - izklaidējoša, tomēr nogurdinoša.
Mājās pēcpusdienā A. tēvs atlūza piemājas zālītē, kad no auto nebija vēl izkrauts ne dēls, ne mantas.
A. mamma apēda pusmeloni un saļima/pusatlūza savā gultā, atstājot visas paunas turpat mašīnā.
Pats A. pēc tam kādu stundu vai pusotru brīvi siroja pa māju, vēlāk virtuvē atklājās apokaliptiska aina - otra melones puse virtuvē uz grīdas ar tajā iespraustu nazi, visas sēkliņas no viduča rūpīgi izņemtas un līdz ar melones sulu izsmērētas pa visām iespējamām vietām pa galdu, grīdu, krēsliem, virtuves mēbelēm. | | Tuesday, February 14th, 2017 | | 2:47 pm |
otro nedēļu mājās
Pirmā doma, kad saproti, ka A. ir saslimis un kādas dienas neies dārziņā, kamēr datorā krāsies neizdarītie darbi (bez slimības lapas) un virtuvē nenomazgātie trauki, nav pārāk iepriecinoša. Otrā doma - kad saproti, kas nu ir iekrists pamatīgā, lielā, melnā bedrē, jo kā lai tiek galā ar dzīvi, ja slimnieka kopējs ir slimāks par pašu slimnieku, galva dun un skaņas no ārpasaules pienāk kā caur lielu vati, acis asaro, krūtis sēc, deguna vietā kaut kāds sāpīgs, gaisa necaurlaidīgs pūznis un kakls - kaut viņa labāk nebūtu. Trešā doma - traucējošākie simptomi ir prom, spīd saulīte, ārā temperatūra ir virs nulles, un ir palikušas vairākas tikpat kā brīvas dienas līdz dārziņa atsākšanai, vai nav jauki.
P.S. pa šo laiku A. ir pasācis teikt: Ak Dies! Āpāc! | | Monday, February 6th, 2017 | | 11:19 pm |
Vai tu esi prātīgs bērns? - Jā.
Bija tāds īss dialogs šodien starp A. un ārsti. Bija šaubas par A. izturēšanos, jo kopš septembra nebija būts ne pie viena ārsta, un visas agrākās reizes bija liela bļaušana. Svētdien rādīju A. visādas internetu bildītes un jūtūbē sagrābstītus video ar ārstiem, un nevarēju saprast, ko viņš no tā uztvēra. Tomēr uztvēra, jo šodien saprata, kurp ejam un kas apmēram būs, un pieņemšanā spēlēja ideālo bērnu.
"Akútás garumzímes
Akúts ir ne tikai bronhíts. Akúts tá ir arí diakritiská zīme — neliela svítriņa virs burta sašķiebta uz labo pusi."
(ob rakstīja> 3. Februāris 2012, 22:44) | | Wednesday, January 25th, 2017 | | 2:14 pm |
Jau vairāk kā nedēļa, kopš A. aizmieg pats, un mamma vakaros iet ārā no istabas! Necerēta, negaidīta situācija. Un nebija nekādu skandālu. Pirms iemigšanas tumsā pastāstu, kas pa dienu ticis sadarīts (hronoloģiskā secībā). A. mierīgi, horizontāli guļ, nesvaidās, nerotē apkārt, un aktīvi seko līdzi stāstījumam, ik pa laikam enerģiski iespraužot: tētis! auto! tētis! amma! piens! cepums! lampa! nazis! soma! siers! u.t.t. Pēc tam pasaku atā un eju ārā no istabas. Nu jau starp citu, zina arī pateikt tādus vārdiņus kā multene un dators, kaut gan tā īsti tiek pie tā tikai sestdienās/svētdienās. | | Monday, January 16th, 2017 | | 2:05 pm |
Vakar izdevās iziet no istabas ar A. piekrišanu. Tikai vienu reizi viņš izlīda no gultas un sāka grabināties gar durvīm. Kā iecēlu atpakaļ, tā otrreiz ārā vairs nelīda. Es gan pēc šīs reizes nekur vairs negāju, stāvēju kādu laiku pavērtās durvīs, pēc tam durvju otrā pusē. Iepriekšējos vakaros bija kaut kādi mēģinājumi ar viduvējiem panākumiem, bet A. pierada, ka iemigšanas laikā es negulšņāju blakus, bet stāvu kaut kur tuvumā vai ieeju un izeju, ieeju un izeju.
Diendusās gan jānoguļas blakus, nav tās atbalstošās tumsas. Sestdien diendusas vispār nebija, novārtījāmies divas stundas, kamēr es kļuvu pavisam drūma, un man apnika. Svētdien, pilnīgi pretēji, iecēlu gultā, nogūlos blakus un pāris minūtēs aizmiga.
Svētdien pēcpusdienā bija reti ciemiņi - draudzenes ar saviem lielajiem 5-gadīgajiem puišiem un ar jaundzimušajiem zīdainīšiem. Kopā mājās vienlaicīgi atradās 3 staigājoši bērni un 2 nestaigājošie. Ņemšanās bija ievērojama, abiem lielajiem bērniem piemita apbrīnojama spēja uzart vairākas istabas jau pirmajās 10 sekundēs, bet man izklaidējoša - jo mans bērns jau staigāja un spēja pa brīžiem ieinteresēties par notiekošo un mazliet komunicēt ar pārējiem. | | Wednesday, January 11th, 2017 | | 11:42 am |
Taizé viesu uzņemšana. Es piekritu cilvēkiem dot naktsmājas, nevis viņus mīlēt? Šodien e-pastā saņēmu vietējās draudzes mācītāja aicinājumu doties uz sapulci un "apspriest Taizé viesģimeņu pieredzi" (starp citu, mīļās viesģimenes, plkst. 19:00 būs vakara dievkalpojums, ja kādam ir interese, laipni aicināti!). Aicinājumu nolēmu ignorēt, bet savu pieredzi tomēr ( gribētos aprakstīt ) | | Saturday, January 7th, 2017 | | 11:53 pm |
Dekors
A. izdekorēja eglītes apakšējos zarus ar lietotu, sarullētu pamperi. | | 11:29 pm |
Aizmigt vienam / Marks Veisblūts ne-e?
Šovakar atmiņā uzvirmoja kādi manas atmiņas sagrābstīti un varbūt arī pārveidoti fragmenti no jūnijā izšķirstītās grāmatiņas Marc Weissbluth - Healthy Sleep Habits, Happy Child.
Izgāju no istabas ar intervāliem, atstājot durvīs mazu šķirbiņu un piekodinot, lai guļ, un tad nācu atpakaļ.
Gaidītās un arī Marka Veisblūta aprakstītās reakcijas nebija. Tas ir, A. uzreiz neskrēja raudot un kliedzot ārā no istabas man pakaļ. Tātad nenotika, piemēram, histēriska bērna nešana atpakaļ uz gultu 142 reizes.
Pirmās dažas reizes viņš manu iziešanu izmantoja, lai atstātu savu gultiņu un lai palīstu zem segas lielajā blakus gultā, kur parasti gulšņāju es, un izskatījās samērā pamodies un uzjautrināts, un teica man Čau!.
Nākamās reizes viņš līda laukā spēlēties ar mantiņām (kurām visu dienu nebija pievērsis uzmanību), kā es ienācu, tā skrēja atpakaļ uz gultu. Nobeidzām šo vakaru ar kompromisu - es nevis gulēju blakus, bet sēdēju gultas kājgalī, kamēr A. aizmiga - kādas 20 minūtes. Tiklīdz A par daudz sāka knosīties, tā viņam saliku rokas un kājas atkal taisnas, sakārtoju segu un padraudēju, un A. arī klausīja, vai vismaz centās klausīt. | | Wednesday, January 4th, 2017 | | 11:48 am |
Mērījumi 1 gads, 10 mēneši
Svars 14 kg.
Diendusa 12:00/13:00 - 15:00
Piena pudele rītā, vakarā un pie jebkuras izdevības vēl papildus.
Atteicies lietot barošanas krēsliņu un arī lacīti. Ēd mammai klēpī vai vienkārši viss notriepjas.
Mīļākais vārds: NAZIS rūpīgā, nostrādātā, skaidrā izrunā.
Mājās podiņš nē. | | 11:47 am |
No dārziņa arvien biežāk pienāk ziņas, ka A. ņemot citiem bērniem nost viņu mantiņas. Vienu rītu, ienākot dārziņā, gadījās dzirdēt komentāru, ka nu priekšnieks ieradies. | | 11:43 am |
Ūdele - tā ir ūdens pudele. | | Tuesday, December 27th, 2016 | | 12:43 pm |
Paražas vai neražas?
Divgadīgu bērnu svētki uzdzen man sajūtu, ka homo sapiens sabiedrība un paražas kopumā ir kaut kas šķebinošs. Arī A. par svētkiem nebija laimīgs.
Vairāk kā mēneša garumā plānotā bērnudārza eglīte mazajiem (dažreiz līdz pat 30 vai vairāk WhatsApp ziņām vienā vakarā, katru otro vakaru) mums ar A. beidzās tādējādi, ka es no rīta pēc negulētas nakts (vienas no neskaitāmajām tādām naktīm divu nedēļu ilgajā maģistra darba nodošanas maraton-sprintā) mēģināju sadiegt kaut ko attāli līdzīgu lāča maskai un nokavēju nolikto ierašanās laiku, eglīte sākās bez mums, un A. atteicās iet iekšā, histērijā un panikā stundu vai divas nosēdējām garderobēs, kamēr pārējie bērni ēda, dejoja un smaidīja un saņēma dāvanas. Pēc tam A. uz dažām minūtēm atļāva mums abiem uzkost mazliet saldumu pirms krist nākamajā pirms-diendusas histērijā, kad visi bērnu vecāki pamazām sāka doties prom savos darbos un atstāja savas atvases brēcošas un rāpojošas pa grīdu. Rezultātā A., kas jau bija pieradis pie dārziņa un no rītiem parasti gāja pa durvīm iekšā īpaši nekurnot, tagad no rītiem raud, neiet iekšā pa durvīm, ķeras pie manis un nelaiž vaļā vai skrien prom pa gaiteni kliegdams.
Divas dienas pēc "eglītes", piektdienā plkst. 16:00 vecākiem bija jāierodas uz Ziemassvētku tirdziņu, ņemot līdzi zīmuļus vai tamlīdzīgas preces, ar kurām "maksāt" par bērnu paštaisītiem saldumiem. Viss beidzās tā, kā es cerēju - A. bija jūtelīgs un neļāvās apģērbt sevi uzreiz, tāpēc mēs nedevāmies līdzi audzinātājām un citiem bērniem uz aktu zāli, kur bija tas tirdziņš, bet vienkārši iekāpām mašīnā un atbraucām mājās. Tas bija viens no labākajiem vakariem kopā ar A. pēdējo divu mēnešu laikā. | | Sunday, December 4th, 2016 | | 1:28 pm |
Mazi bērni neēdot, ja?
Brokastis: kad no rīta ir izdzerta piena pudeles doza un ir mazliet paspēlēts apkārt, A. apķeras, ka varētu pabrokastot. Aiziet uz virtuvi, piebīda krēslu tur, kur augstu nolikti stāv virtuves piederumi (nažu dēļ), un paņem karoti (labi, ka ne nazi). Tad pārbīda krēslu pie plīts, noņem putras katlam vāku un sāk lietišķi kleksēt iekšā - ar karstu ūdeni aplietas auzu pārslas, kuras vēl nav ne apvārītas, ne arī piens vēl nav pieliets klāt. Mamma procesu pārķer un kleksēšana novirzās uz bļodiņu, lai paēstu "kā cilvēks". Putrā iekšā A. samet rupjmaizes gabalus, no kuriem lielāko daļu apēd.
Pusdienas: A. ārā sniegā laikam ir sabijis pārāk ilgi, sāk brēkt un raudāt un krist totālā histērijā par visu, kas nepāriet arī pie pusdienu galda. Ir ar mieru ēst dārzeņus, bet histēriski pieprasa, lai tur tiktu ielikts sviesta pikucis. Tā apēd divus sviesta pikučus tīrā veidā. Trešo nedabūn. Izēd gandrīz visu dārzeņu porciju.
Vakar bijām ciemos pie vecātēva uz vārdadienu. Dāvaniņu A. gan negribēja atdot vecamtēvam, taisījās pats paturēt.
Pirmo reizi pa ilgāku laiku apskatīja dzīvē dažus tuvākos radus. Ilgi gan skatīties negribēja, tāpēc tētim bija jāiet pastaigāties ar A. pa daudzīvokļu nama kāpņutelpu, tāda jau nekad tā pa īstam nav redzēta. Launagā ēda suši, vakariņās saēdās cepumus, pats ļoti apmierināts, ka var pateikt "cepu". Košļāja un sūkāja ingvera sukādes, tad teica "ass" un izspļāva, pēc tam prasīja nākamo ingvera gabaliņu un tā vairākas reizes. Vakara atrakcija: skatīties fotoaparātā un gaidīt, kad apžilbs acis.
+ Šīsnedēļas ziņas no dārziņa: A. pirms promiešanas pats sev novelk sandales un noliek vietā. Padod citiem bērniem viņu cimdiņus vai zābaciņus (pareizos, tos, kas ir tam bērnam). | | Friday, November 11th, 2016 | | 11:18 am |
Nu, nu, nu
Gribēju paņemt no A. atpakaļ viņam iedoto mantiņu, lai kaut ko parādītu. Bet A. sagrāba mantiņu ciešāk, pakratīja man pirkstu un teica: "Nu, nu, nu!".
Kaķis šorīt gribēja skrāpēt paklāju. A. uzreiz operatīvi reaģēja: "Šš! Nu, nu, nu!" | | Thursday, October 27th, 2016 | | 10:52 am |
Recenzija par bērnu literatūras kaitīgumu
Pirms vairākiem mēnešiem mamma iegādājās divas grāmatiņas "Maksis un podiņš" un "Maksis un auto", kas domātas "pašiem mazākajiem bērniem no 1 gada".
Tā likās laba izvēle - hei, beidzot plauktos ir uzradušās kādas grāmatiņas maziņajiem, kur ir nevis atsevišķas bildes bez Stāsta, un nevis izdomāti neesoši radījumi, piemēram, runājoši un staigājoši lācīši vai tārpiņi, bet atpazīstami galvenie varoņi pietuvināti ikdienai - puisītis, sunītis, meitenīte, mamma, podiņš. Tomēr šīs grāmatiņas izrādījās klaji kaitīgas, un šobrīd tās ir aizvāktas.
- "Maksis un podiņš" saturs ir aptuveni šāds: Tas ir Maksis. Tas ir viņa sunītis. Te stāv Makša podiņš. Maksis negrib sēdēt uz podiņa. Sunītis gan grib sēdēt uz podiņa. Diemžēl viņam tas nesanāk. Maksis parāda - re, kā vajag. Maksis paņem sunīti klēpī, un nu abi var sēdēt uz podiņa.
- Ko A. uztvēra no šīs grāmatiņas: "Podiņš nē!" (pēc grāmatiņas aizvākšanas kādu nedēļu vai divas vēl bija podiņš nē, tagad atkal ir podiņš jā)
- "Maksis un auto" saturs ir aptuveni šāds: Tas ir Maksis. tas ir viņa auto. Pienāk Līsa. Viņa arī grib spēlēties ar auto. Līsa iesit Maksim - au! Maksis iesit Līsai - au! Sāp! Nu raud abi. Pienāk mamma un atnes vēl vienu auto. Nu abi var spēlēties katrs ar savu auto.
- - Ko A. uztvēra no šīs grāmatiņas: "Au! Sāp! Sist ir interesants veids, kā dabūt mantiņu no citiem bērniem!" (sāka sist mammai un dažiem bērniem dārziņā). | | 10:40 am |
Mjau
Svētdien uztaisījām dārzeņkaķi no kartupeļiem un burkāniem. Tētis lika lietā īlenveidīgus priekšmetus un citus asus priekšmetus no saviem Vīriešu Kastes Krājumiem, un bija spējīgs pat piespraust divas cietas pupas kā acis pie kartupeļgalvas, kā arī stabili iespraust skujas kā ūsas un veselu skuju zariņu kā asti. Par pasākumu bija šaubas, līdz brīdim, kad A. skaļi un pārliecinoši izsaucās: "Kaķis!" Tad bija skaidrs, ka objekts ir veiksmīgs. Visi dārziņā iesniegtie dārzeņeksponāti tika izstādīti ārā zem klajas debess, lai visi tos varētu apskatīt, bet tajā pašā dienā sāka līņāt. Trīs dienas pēc tam kaķis joprojām stāv stabili zālītē, pēc skata mazliet paplucis, bet ar zirņiem piebērtā izdobtā kartupeļbļodiņa ir piebriedusi, un zirņi jau ir tikuši līdz augšai un pamazām, neuzkrītoši sāk doties plašajā pasaulē. | | Thursday, October 20th, 2016 | | 10:47 am |
Kurš viltīgāks?
Sega nē, podiņš nē, multenes jā, kaķis jā, putni jā, Hitopadeša jā
Mamma domāja, ka ir viltīga - vakaros nevilks pamperu. Bet A. bija viltīgāks - ja nav pampera, tad nečurās un nekakās, neies jau slapināties, pagaidīs pamperu un tad.
Vakaros pirms gulētiešanas cilājam mammas bērnības grāmatiņas, jo multenes ir pārāk uzbudinošas, pārsteidzoši, bet A. no šīm izraktajām grāmatiņām priekšroku dod Hitopadešai ar melnbaltām putnu ilustrācijām. | | Wednesday, October 19th, 2016 | | 3:58 pm |
Auksts
Parasti, kad es saku: "auksts", tad A. atbild: "Brr!" un tirina plecus un rociņas, atdarinot iemācītu žestu. Izmantoju šo vārdu, lai piedabūtu A. uzvilkt bikses vai kreklu, kad kaut kas ir novilkts - ja neuzvilksi, būs auksts! Ļoti auksts! Tad A. saka "brr!", un ļauj sevi apģērbt. Bet vai viņš īstenībā saprata, ko tas vārds nozīmē? Nekad nebija novērots, ka A. izrādītu salšanas pazīmes, vienalga, vai istabā ir 18 vai 12 grādi, vienalga vai ar plikām pēdām vai pavisam kails. Bet nu vakar, kad vēdināju istabu, tad viņš pats pateica brrr! Un pirmo reizi mūžā aizmiegot ļāvās apsegties ar segu. | | Monday, October 17th, 2016 | | 4:28 pm |
Lēkmes
Sestdien pirmo reizi notika TAS. Caurmērā 30 reižu minūtē pateikts "nē-e" un histērijas lēkme vietējā veikalā. Mamma bija viena un vienā rokā turēja neganti spārdošos brēkuli, otrā rokā bērna ratiņus, trešajā rokā iepirkumu groziņu. Ar kādu citu roku kaut kā samaksāja un tika ārā. Bet ārā A. turpināja kliegt, spārdīties un, klupdams krizdams pa zemi, skrēja atpakaļ uz veikalu. Mammai nācās vienā rokā, ap vidu apķertu, nest mazo bestiju vairāku simtu metru tālāk un ar otru roku stumt ratiņus. Kāda palīdzīga sieviete atnesa nospārdīto zābaciņu, kuru A. atteicās uzvilkt vēl kādas desmit minūtes, kamēr lēkme pārgāja.
Šorīt dusmu lēkme uznāca no rīta, īsi pirms došanās uz dārziņu atņemta mobilā telefona dēļ. Arī mašīnā nepārgāja. Arī dārziņā nepārgāja (aiz durvīm dzirdēju, ka A. atteicās ēst un teica nē-e, nē-e, un audzinātājas kaut ko runāja par temperatūras mērīšanu, jo A. taču ir tāds liels ēdājs, bet nē, temperatūras nav). Kopumā A. bija raudājis gandrīz stundu, dārziņā ievedu ar sarkanām, uzblīdušām acīm. |
[ << Previous 20 ]
|