at-kārtojums

Fuj. Es atkal ielādēju to debīlo tinderi. Es reāli nesaprotu, kā pirms pusgada spēju to aplikāciju izturēt veselu mēnesi un pat aizdoties uz pāris randiņiem. Visi ir tik gaužām garlaicīgi, ka paliek skumji. Reāli gribas vnk atrast kādu cilvēku, ar kuru uz īsu brīdi aizrauties un pārtraukt manu stigmu.

Kāds Lāčplēša ielas pagalms. Hmmmmm...

Burbons atrada mani un ne otrādi.

Esmu nonākusi nepatīkamā nepārliecinātības stāvoklī. Dzert šodien vai nedzert? It kā gribas kaut kā novājināt sajūtas, bet vienlaicīgi es zinu, ka rīt pati sev nepatikšu, jo būšu kārtējo reizi izmetusi naudu sevis bendēšanā, kas pie nekādas atklāsmes nenoved. + man jau pietiek ar manu alkoholismu un tiešām vajadzētu rimties pirms kļūst sliktāk.

Atkal jaunais Č. Dzērienos iztērēju gandrīz neko, jo atradās, kāds, kas izmaksā. Viņa tūlīt prom, pēc pāris stundām, un laikam būtu pieklājīgi pavadīt, bet par to lems nākotnes es. Pietrūkst viņš jau pēc pāris stundām neesamības sociālajos tīklos. Tas ir, tikai vienā: fb. Bet kaut kā jāizvelk līdz rītdienai, kad sarunāju jau būt gaismas pilī un darīt darbus, ko esmu izvēlējusies. Jāuzraksta pāris scenāriji, jāizlasa luga, jāuzraksta analīze. Tad jau redzēs, it kā darba pa pilnam, bet prāts dažbrīd atsakās. Plāns pagaidām sekojošs - pēc iespējas vairāk sevi nodarbināt turpmāko 2 nedēļu laikā, pirms es pametu šo valsti uz pāris dienām.

Un es atkal pasaku nē. Jo, redzi, es sevi ļoti burtiski netīšām izsitu no mana uzspiestā miera un norobežošanās. Un tad vakar atkal bija redzamas manas sekas, kad es ticu, ka kaut kas spēj mainīties cilvēkos, ka viņi pēkšņi sāks tevi pietiekami respektēt, bet nē. Tā rezultātā vakar nodzēru ap 30 eiro, man šķiet, un gulēt gāju 7 no rīta, kā arī gandrīz visi mani šodienas plāni tika izjaukti. (Nogulēju vien 3h, un tā rezultātā visu dienu bija nodrošinātas galvassāpes.) Un atkal šovakar man vairs nevajag. Nu vajag, bet daži cilvēki var būt tik lieli lohi, ka to pat grūti aptvert, bet ko darīt tādiem cilvēkiem kā man, kam kaut kā vienmēr pie kājas un gribas piedot? Ierobežot pašai sevi, censties izsprukt no pašas stulbajām prāta spēlēm, citas atbildes nav.
Vienīgi kā patiešām izmest kaut ko no sava prāta man jau neizdodas atklāt pēdējos 2 mēnešus, šķiet. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka turpmākās 2 nedēļas būs elle un man kaut kā būs jānodarbina savs prāts, lai nesalūztu, bet es ceru uz teicienu "bailēm lielas acis".

Mani Kurzemes plāni jau gandrīz pagājušajai nedēļai atcēlās sakarā ar vīzas (līdz ar to arī ID kartes) kārtošanu. Tagad gan viss jau labi, bet nākamnedēļ jau sarunāju foto īsfilmu taisīt, tāpēc nākamnedēļ ar' nesanāks. Bet tikmēr realizēšu savus radošos plānus, kurus papildinājusi All My Sons režisora eksplikācija. Domāju, kāpēc gan nepieteikties LKA uz teātra režisoriem, laika man pārpārēm, lai uzrakstītu to lietu. Nekad gan neesmu uzskatījusi teātri par savu īsto vietu, bet nu audiovizuālā bakalaura programma pagājušajā gadā uzņēma audzēkņus, tādēļ tik pēc 2 gadiem viņi ņems nākamos. Tā kā neko darīt. Vai arī tieši pretēji - darīt visu, ko gribu.

Neko neteikšu.

Es atteicos, man nevajadzēja. Tikai tāda savāda pārliecība palika, ka ja jau lemts, tad būs. (Atgādina to vienu reizi Bolderājā, kad kaut kāds random čalis bez konteksta man pateica "Tu ej, un būs!") Labi, ar tādu pārliecību arī dzīvošu.
Nākamnedēļ plānoju apciemot Kurzemi, sākot ar Talsiem, tikai gribu sakārtot naktsmājas tur pie drauga; noskaidrot, kad viņš mājās un ne šeit, Rīgā. Un tad tur tālāk gar Baltijas jūru ar riteni... Neko neteikšu viņam, varbūt tikai dienu iepriekš vai pat tajā pašā dienā paziņošu, ka apgrozīšos viņa komfortablajā mazpilsētā. Ja godīgi, tad nemaz nezinu, vai vēlēšos viņu satikt. (Meli. Protams, ka gribēšu. Vienmēr.)

...

Man jādodas gulēt, rīt eksāmens un tā.

Viss ir gluži citādi. Nav ko teikt un labi, ka nav. Atteicos no terapeita. Viņš šodien teica, ka esmu iemīlējusies. Nepatīkami. Neērti.

šodienas sesija bija īsa, kuras beigās viņš domāja, ka vajag skatpunktu no malas un iespējams medikamentus. Kā arī teica, ka reāli neizprot, no kurienes man problēmas rodas. hmmmm forsi, ka pat prfesionālis nespēj neko pateikt. Jūtos lieliski.

Labi, pohuj. Man nevajag to atbildi.

Nespēju gulēt. Iznācu ārā uzsmēķēt.

Ja godīgi, tad neatceros pēdējo reizi, kad vēlā vakarā/naktī būtu speciāli izgājusi no mājas uzsmēķēt. Nemaz nesaprotu, vai tā ir laba vai slikta zīme.

Nu zb man vajag tikai vienu atbildi uz vienu jautājumu, lai es varētu sākt savu (minimums) mēnesi bez tevis savā dzīvē. Vienu. Atbildi.

Šodien ar terapeitu runāju par to, ka man bail no ļoti augsti izstrādātām manipulācijām, tādām, kuras es nepamanītu, un viņš vnk pateica "Nu jā, tad jums būtu jābaidās no manis."
Un ko>? Jā, tā ir patiesība, bet vai terapeits drīkst tā teikt?? I mean man reāli parādījās uztraukums no tā un tāpēc man vajadzēja tik ilgu laiku saņemties, lai aizietu pie psihoteirapeita, jo viņi ir spējīgi kko izdarīt, bet tev jācer, ka viņi nav Hanibāls Lekters... Nu oh well, nākamnedēļ nākamā sesija :)

Kā Tetrī mēs mainām gulēšanas pozas;
5 no rīta un es attopos uz Zemes.

Vairs nav laika būt debīlai.
Jāsaved prāts kārtībā, jābeidz bendēt veselību un jāizdara beidzot skolai lietas.

Kurš svētdienā izdomā dzert viskiju un rumu līdz 5 rītā, lai gan pirmdienā jābūt skolā un jāizskatās kā pieņemamai sabiedrības daļai?
Protams, ka es.
Kurš aiziet uz pirmo stundu, bet tad atmet ar roku dienai?
Arī es.

Tev vajadzētu padzert ūdeni, bet paņemsi vēl vienu viskiju, es zinu.
Stulbene.