Jul. 17., 2017 | 10:52 pm
šībrīža mūzika: jaunais Portugal. The Man albums Woodstock

Vispār, man nepatīk lasīt, ko citi cibā raksta. Tas, man šķiet, man liek pielāgoties, kas man pārlieku labi sanāk un no kā cenšos izvairīties. Lai gan vienlaicīgi tas rada ilūziju, ka esmu kādā community, kas šķiet kā pozitīva zīme.

Vispār, gribas piemest, ka Woodstock ir labs albums, bet kaut kādā ziņā ir generic, bet es neteiktu, ka tas ļoti traucētu. Laikam šibrīža top dziesma ir Live In The Moment; patīkami šo uz max klausīties, ripinoties ar longu un saulenēm uz acīm.

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 30., 2017 | 02:28 pm

Jau otro dienu pēc kārtas priecājos par lielisko ideju nopirkt aromātisko kafiju. Spicē iegāju veikaliņā, kur tiku pie kafijas ar pistāciju un baltās šokolādes garšu. Tas ir kā dzert patīkamu, nesaldu versiju tām coffee inn riebeklībām. Mana iekšējā baltā meitene ir ļoti apmierināta.

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 30., 2017 | 01:21 am

Manis pēdējā gadā nebija.

Tāpēc arī braucot mājās sapratu, ka nebiju pelnījusi nemaz izlaidumu apmeklēt, tikai nesmuki mana zemapziņa to nodrošināja.

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 29., 2017 | 02:01 pm

Ja kādam ir kādas idejas, kā lai savā īpašumā iegūstu Janīnas Kursītes "Dzejas vārdnīcu", hmu

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 29., 2017 | 11:17 am

Es pēdējā laikā esmu kļuvusi par liekuli, un es ienīstu liekuļus. Tam tomēr var rast skaidrojumu, bet tā, šķiet, ir arī aizbildināšanās un re, atkal tā nelāgā īpašība atklājas. Kā arī es pārkāpju savu likumu par to, ka saku kaut ko kādam par maniem plāniem pirms pilnīgi viss ir maksimāli izdarīts, lai tie notiktu. Šādu stratēģiju es izveidoju laikam 10-12 gadu vecumā, lai izvairītos no savas liekulības un vilšanās no abām informētām pusēm. Protams, šīs problēmas nebūtu, ja es vienmēr īstenotu savus plānus, bet es neesmu tādas dabas cilvēks. Īpaši problēma ir tajā, ka jebkuru ideju, kas man ienāk prātā, neapzināti attīstu līdz tādam posmam, ka tehniski to varētu realīzēt, bet diemžēl man interesantāk ir saprast, ka kaut ko var īstenot un kā tieši, nevis novest līdz galam.
Man šķiet, ka ja es atrastu kādu sadarbības partneri, kurš grib un var daudz darīt, bet iespējams nespēj izdomāt visus darbības posmus un paredzēt sekas, tad man tīri labi sanāktu dzīve.

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 29., 2017 | 02:09 am

Kaut kad aizvakar, man šķiet, man tēvs jautāja, vai vēl apmeklēju terapeitu, kam sekoja ieteikums apsvērt domu iet pie psihiatra. Laikam jau vajadzētu, bet pat par to kārtīgi padomāt nav laika tuvākajās vismaz 2 nedēļās.
Kā arī viņš šodien pieminēja, ka mani izgājieni līdzīgi kā pirms 2 gadiem.

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 27., 2017 | 03:22 am

Migu ciet, bet atkal nepatīkams sapnis iztraucē no iemigšanas:

Es atrodos kaut kādā daudzstāvenē un gaidu liftu ar vēl pāris cilvēkiem. Visa darbība notiek it kā palēninājumā. Visbeidzot durvis atveras, un cilvēki sāk kāpt iekšā. Es sāku iet uz durvju pusi, bet pēkšņi sajūtu, ka sāku grīļoties un paliek sekla elpošana, un ka tuliņ ģībšu. Man blakus atrodas vūrietis, kas it kā padod roku, pie kuras pieturēties un to arī izmantoju, tomēr ģībšanas sajūta un tiekšanās pēc elpas nepazūd. Tad pēkšņi šis vīrietis, pie kura turos, izmanto savu otru roku, kas aizvien tuvojas manai galvai līdz tā nonāk uz manas rīkles un sāk žņaugt. Tajā brīdī bailes mani uzmodināja.

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 27., 2017 | 02:31 am

Mēs esam vidusmēra latvieši.

No rītiem dzeram melnu kafiju un sūkstāmies par laikapstākļiem, kurus līdz pulksten septiņiem slēpa aizkari. Mēs vienojamies par nomāktību un ķildojamies par savu taisnību. Mēs nosēžamies kaktā un izvairāmies no pievēršanās saviem defektiem, kam medijs ir patmīlīgas riebeklības. Vairāk par visu mēs bēgam. No visa kā vien varam. No ģimenes, no sevis, no pieķeršanās un no sapratnes. Tāpat kā smēķēt 10 metrus no ieejas ir aizliegts, tā pietuvoties latvietim tuvāk par 2 metriem ir aizliegts.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


Jun. 21., 2017 | 09:32 pm

Un kad tu mani trīsreiz piekrāpsi, es pazudīšu ar salnām.

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 21., 2017 | 08:52 pm

Kad nonācu atpakaļ burtiski pēc stundas jau atkal gribēju prom. es zinu, ka vide jau nav vainīga, bet es pati. Tizli gaidu kaut kādu brīnumu, kas mani salabos, bet es ļoti labi apzinos, ka pats par sevi tas nenotiks. Vakar vēl klausījos, cik laba dzīve L pēdējās pāris dienās un cik wholesome viss esot, bet tad es vnk klausījos un centos izdomāt, kā sakarīgāk atbildēt, ko piebilst, bet nekā, viens vienīgs klusums no manas puses. Tagad dzeru vēl nedaudz palikušo burbonu. Vispār neslikti man turējās 0,7 pudele - kādas 3 nedēļas. (Lai gan tas tomēr tāpēc, ka aizmirsu par tās eksistenci + biju prom gandrīz nedēļu.)

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 16., 2017 | 03:22 am

Divos naktī ceturtdienā smēķējām pie Maskavas ārlietu ministrijas..

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 15., 2017 | 03:44 am

Kā es nevaru sagaidīt pamest šo valsti. Ar cilvēkiem, kuri man neko nejautās par manām problēmām, jo a)viņiem bail jautāt un/vai b)viņiem neinteresē. Vienīgi žēl, ka tik ātri būs jāatgriežas. Reāli gribētu uz kādu mēnesi aizmukt.

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 15., 2017 | 03:18 am

Eu nu paklau, šitā nevar, ir taču pāri 3 un jāceļas pēc 4h, lai paspētu uz lidostu un pirms tam vēl jāsakrāmē mantas. Mans miegs ir reāli sūdīgs, bet šitas jau par traku. Atkal gaišs sāk palikt, kas aizvien vairāk iznīcina iespēju aizmigt un nogulēt kaut 3h.

Bet citās ziņās - gāju cauri vecām bildēm, cenšoties saprast, kas mainījies un kāpēc man viss bija labāk kādreiz un ko atkal izmainīt, lai kaut cik normālu spētu funkcionēt. Es neatceros vairs to sajūtu, kāda ir, kad nav apātijas. Man tāda vairs neeksistē sajūtu gammā, kas nu tur tajā ir palicis. Tagad iešu ar šo visu savu domu ārā uzsmēķēt, varbūt tabaka man mistiskā veidā uzdzīs miegu.

Link | ir doma | Add to Memories


I get it already, can we be done with this now?

Jun. 14., 2017 | 07:12 pm

Es zināju, ka visu dzīvi es nenodzīvošu tā, ka mani kāds nesačakarēs, ja es visu laiku to netīšām (dažbrīd tīšām, bet tas ir cits stāsts) esmu darījusi citiem. Es zināju, ka tas reiz notiks, bet nu jau pietiek. Reāli kaitina. Es nespēju neko izdarīt, lai cik ļoti cenšos novērsties no savas problēmas, jo zinu, ka vienmēr viss pats nokārtojas. Bet kāpēc šoreiz tas aizņem tik ilgu laiku? Ko man cenšas iemācīt? Pacietību? Priekš kam man gaidīt? Gaidīšana ir debīla. Laika tēriņš. Bet jā, es zinu, nevajag gaidīt, vajag turpināt dzīvot. Bet sorry, es tā nemāku. Ja es tiešām pasaku nē vai jā, tad es pie tā palieku, un šajā gadījumā man ļoti negribas izdarīt negatīvo izvēli, jo es zinu, ka manu izvēli nespēs izmainīt nekas, jo esmu spītīga, tādēļ arī "gaidu".

Es dusmojos tikai un vienīgi uz sevi, jo atlieku lēmuma pieņemšanu, kad tas jau sen bija izdarāms. Nu labi, es pieņēmu, bet ne līdz galam, un zinu, ka vēl joprojām to neesmu izdarījusi. Tāpēc arī man šis viss besī. Es sev besīju.

Link | ir doma | Add to Memories


>:(

Jun. 13., 2017 | 11:41 pm

Fuj. Es atkal ielādēju to debīlo tinderi. Es reāli nesaprotu, kā pirms pusgada spēju to aplikāciju izturēt veselu mēnesi un pat aizdoties uz pāris randiņiem. Visi ir tik gaužām garlaicīgi, ka paliek skumji. Reāli gribas vnk atrast kādu cilvēku, ar kuru uz īsu brīdi aizrauties un pārtraukt manu stigmu.

Link | ir doma {3} | Add to Memories


Jun. 12., 2017 | 01:05 am

Kāds Lāčplēša ielas pagalms. Hmmmmm...

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 11., 2017 | 05:54 pm
šībrīža mūzika: Spectrals - Get A Grip

Burbons atrada mani un ne otrādi.

Link | ir doma | Add to Memories


Jun. 11., 2017 | 04:26 pm

Esmu nonākusi nepatīkamā nepārliecinātības stāvoklī. Dzert šodien vai nedzert? It kā gribas kaut kā novājināt sajūtas, bet vienlaicīgi es zinu, ka rīt pati sev nepatikšu, jo būšu kārtējo reizi izmetusi naudu sevis bendēšanā, kas pie nekādas atklāsmes nenoved. + man jau pietiek ar manu alkoholismu un tiešām vajadzētu rimties pirms kļūst sliktāk.

Link | ir doma | Add to Memories


Pirmais

Jun. 2., 2017 | 04:01 am

Atkal jaunais Č. Dzērienos iztērēju gandrīz neko, jo atradās, kāds, kas izmaksā. Viņa tūlīt prom, pēc pāris stundām, un laikam būtu pieklājīgi pavadīt, bet par to lems nākotnes es. Pietrūkst viņš jau pēc pāris stundām neesamības sociālajos tīklos. Tas ir, tikai vienā: fb. Bet kaut kā jāizvelk līdz rītdienai, kad sarunāju jau būt gaismas pilī un darīt darbus, ko esmu izvēlējusies. Jāuzraksta pāris scenāriji, jāizlasa luga, jāuzraksta analīze. Tad jau redzēs, it kā darba pa pilnam, bet prāts dažbrīd atsakās. Plāns pagaidām sekojošs - pēc iespējas vairāk sevi nodarbināt turpmāko 2 nedēļu laikā, pirms es pametu šo valsti uz pāris dienām.

Link | ir doma | Add to Memories


Otrais piegājiens

Maijs. 31., 2017 | 11:47 pm

Un es atkal pasaku nē. Jo, redzi, es sevi ļoti burtiski netīšām izsitu no mana uzspiestā miera un norobežošanās. Un tad vakar atkal bija redzamas manas sekas, kad es ticu, ka kaut kas spēj mainīties cilvēkos, ka viņi pēkšņi sāks tevi pietiekami respektēt, bet nē. Tā rezultātā vakar nodzēru ap 30 eiro, man šķiet, un gulēt gāju 7 no rīta, kā arī gandrīz visi mani šodienas plāni tika izjaukti. (Nogulēju vien 3h, un tā rezultātā visu dienu bija nodrošinātas galvassāpes.) Un atkal šovakar man vairs nevajag. Nu vajag, bet daži cilvēki var būt tik lieli lohi, ka to pat grūti aptvert, bet ko darīt tādiem cilvēkiem kā man, kam kaut kā vienmēr pie kājas un gribas piedot? Ierobežot pašai sevi, censties izsprukt no pašas stulbajām prāta spēlēm, citas atbildes nav.
Vienīgi kā patiešām izmest kaut ko no sava prāta man jau neizdodas atklāt pēdējos 2 mēnešus, šķiet. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka turpmākās 2 nedēļas būs elle un man kaut kā būs jānodarbina savs prāts, lai nesalūztu, bet es ceru uz teicienu "bailēm lielas acis".

Link | ir doma | Add to Memories