Shis ir posts par shkjebinoshu atgadijumu

« previous entry | next entry »
Jun. 20., 2008 | 10:57 am
mood: sad sad

Otrdien centraa gaidiju autobusu, lai brauktu pie frizieres. Biju ieliidis pieturas buudinjaa, jo aaraa lija, kad kaads man aiz muguras paprasija vai piebraucoshais autobuss ir ceturtais. Pagriezies atpakalj, es jau veeru muti valjaa, lai atbildeetu, ka nav gan, kad peekshnji pa manu optisko nervu uz smadzeneem aizgaaja taads laadinjsh, ka taas (smadzenes) gandriiz izspraaga aaraa pa ausiim.

Prasiitaaja seja bija kaadas slimiibas saeesta. Plakstinji aciim nebija, no deguna vien mazs skrimsliitis palicis, aada noklaata ar nedziistoshaam retaam un visur asinjaina gljotaada. Steidziigi pamainiju fokusu (lai arii tas neliidzeeja manas sasodiiti labaas izteeles deelj) un sanjeemos mieriigi atbildeet, ka nav gan, bet noteikti pateikshu, ja naakoshais autobuss buus ceturtais. Nospriedu, ka deelj plakstinju truukuma, vinjsh bija ar laiku kljuvis pusakls. Paarmijaam veel paaris vaardus.

Un tagad paariesim pie taas shkjebinoshaas daljas.
Tuuliit peec augstaakmineetaa dialoga pamaniju, ka tam ir bijusi maza bet saspringta noveerotaaju kopa.
Kaadas 4-5 tantinjas, ar kuraam es un bezsejis daliijaam pieturas buudinju, bolija acis muusu virzienaa kaa taadi murloki, turot savas sominjas kaa vairogus. Vinju aciis bija taads akls riebums un shausmas, ka man fiziski kljuva slikti.
Sapratu, ka peec vinju uzskatiem, tikai staaveedams blakus tam slimniekam un runaadams ar vinju, arii pats esmu kljuvis inficeets. Jaa, tas cilveeks bija pusakls un visticamaak neredzeeja sho neieicietiibas uzliesmojumu, bet tas bija tik spilgts, ka es pats to no saakuma SAJUTU un tikai tad pagriezos, lai vizuaali apstiprinaatu to, ko man veestija sestaa manja.

Nav nekaads nosleepums, ka esam nozheelojami neiecietiiga tauta, bet es kaut kaa veel joprojaam nespeeju sadziivot ar sho faktu.

P.S. Luuk, taadi cilveeki toch nav pelnijushi pensijas paaugstinaashanu liidz iztikas minimumam :)

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {23}

The Atis

(bez virsraksta)

from: [info]atiitis
date: Jun. 20., 2008 - 01:49 pm
Link

Jaa, good point!
Esmu aizdomaajies ne vienu reizi vien kaa buutu, ja mees dziivotu tuvu dabai, kaa tu raksti.
Esmu nonaacis pie secinajuma, ka tas buutu ljoti iis, saapiigs, lai arii zinaamaa viizee spilgts un interesants piedziivojums. :)
Otrs secinaajums peec shaadaam paardomaam, man vinmeer ir bijis "Kaa man tomeer patiik civilizaacijas sniegtais komforts!"
Un treshais "ir patiikami un lietderiigi reiz pa reizei pabuut tuvu dabai, bet pilniibaa pietiek ar kempinga tipa izbraukumiem uz paaris dienaam" :))

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

(bez virsraksta)

from: [info]zeno
date: Jun. 20., 2008 - 03:02 pm
Link

Jā, sevi ieliekot "dabai tuvā" sabiedrībā, protams, ir šādas domas. Bet tas ir mūsu evolūcijas sekas. Ja cilvēki vēl joprojām dzīvotu akmens laikmetā, nevienam neienāktu prātā pat doma par to, ka netiek dzīvots pietiekami komfortabli :)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

The Atis

(bez virsraksta)

from: [info]atiitis
date: Jun. 20., 2008 - 03:12 pm
Link

Toch!
Taa arii bija!
Citaadaak jau muusu senchiem akmens laikmetaa buutu iestaajusies pamatiiga depresija un visi buutu noleekushi no kaadas klints :)

Atbildēt | Iepriekšējais