Te ir ļoti izteiktas divas puses - no vienas - francūži ir diezgan par "brīvību", ka visiem ir tiesības uz visu un "visi labi cilvēki", bet no otras puses - virtuvēs un kambaros mētājas ar rasistiskiem un homofobiskiem jokiem un gānās par to, kur Francija virzās (Charlie Hebdo varētu būt spilgtākais piemērs tam, ko vieni noklusē, bet otru uzzīmē/uzraksta). Visspožāk tas izpaužas pēc kārtējiem teroraktiem, jo ikdienā tā kā visi kopā tajā katlā maisās, bet kā ziņās kas tāds parādās, tā uzreiz cita runāšana. Atmiņā iespiedās sarkastiskā frāze, ko dzirdēju, pēc pēdējiem uzbrukumiem te policistiem - "Hmm, nez, kas to varētu būt izdarījis?! Gan jau kāds dziļi kristīgs zviedrs, diez vai kāds no Ziemeļāfrikas...." Kā arī pie balsošanas runāja - daudziem, kuri arī nobalsoja par Lepēnu, ir kauns to atzīt, jo "kā tad tas izskatīsies", "mēs taču vienmēr esam bijuši par brīvību visiem un visam", bet citi balsoja par Makronu kā par "mazāko ļanumu", vēlēšanu apmeklētība vispār bija netipiski zemā līmenī. Bet ko nu te komentāros to analizēt, pārāk gari jāraksta.