Bet, ja nolaižos nedaudz tuvāk pie zemes - pēdējās 4 dienas temperatūra ap +36 grādiem. Pagājušajā naktī pārspēti kaut kādi 18xx gada nakts karstuma rekordi - 4 no rīta Parīzē temperatūra bija +29 grādi. Tu vēl neesi paspēji noslaucīties un izkāpt no dušas, kad jau atkal esi nosvīdis. Sabiedriskajā transportā nav ko elpot. Visi svīst, staigā slapji un nupat jau visiem arī vienalga - nav variantu. Darbā ir vismaz nedaudz svaigāk kā mājās. Pavasarī te uzstādīja sildītāju/kondicionieri, kas vismaz uztur elpojamu temperatūru lai gan mugura tāpat slapja. Ar visu karstumu vakar vakarā bijām uz Mūzikas svētkiem Īrijas kultūras centrā. Tāpat pamanījāmies piedzerties, kas šajā karstumā nav pārāk prātīga nodarbe, ņemot vērā, ka tāpat jau dehidrējies ar svīšanu, bet nu jau esmu dzīvotāja (pamostoties no rīta gan vēl nebiju). Šodien pavisam noteikti piektdienas noskaņojums, bet neko darīt.

Brīvdienās bijām netālu no Lionas uz Romain drauga "partnerības slēgšanas" (jes, atkal tas dīvainais apzīmējums) ballīti. Vienmēr prieks satikt viņa draugus. Un atkal piedzērāmies, bet tā gadās ar "trīsdienu pasākumiem". Svētdien mazliet miru pa ceļam atpakaļ uz Parīzi, jo atkal karsts, visu ceļu saule, logu vaļā taisīt nav vērts, jo asfalta karstums necik neatsvaidzina. Bet, jā, protams, pasākumā diezgan aktuāla tēma bija precēšanās, jo "partnerības slēgšana" ir jau pussolis tajā virzienā un viesu sarakstā bija pāris, kas aprīlī apprecējās. Tā nu n reizes mums tika jautāts, kad mēs precēsimies, bet mēs tik skatamies viens uz otru un smejamies. Viens no viņa draugiem gan gāja nedaudz tālāk - pienāca pie manis un, rādot ar pirkstu uz Romain, teica, ka "tev viņš jāapprec! tu saproti? jums jāprecas!". Aktīvists gan bija diezgan nopietni iedzēris, bet līdzīgas frāzes tika atkārtotas vairākkārt vakara garumā. Nav gan nekas jauns, citā reizē Romain pēc ciemošanās Lionā teica, ka tas pats draugs viņam esot teicis, ka Romain mani noteikti esot jāprec un ka mums būs smuki bērni. Izskatās, kāds ir apņēmies mūsu vietā visu novest līdz galam. Smieklīgi un jauki reizē. Un, jā, šķiet ka tas Lionas brauciens mums atkal iedeva otro elpu. Pēdējās dienas esam kā no jauna iemīlējušies. Tas nenozīmē, ka jūtas būtu zudušas iepriekš, bet šķiet, ka viss, kas notika, nedaudz uzpūta liesmu (jes, esmu poētiska). Ik pa brīdim vēroju viņu un atkal saprotu, kāpēc esmu šeit nonākusi. Pilnīgs pavasaris galvā.

Un vakar vakarā ar "fist bump" noslēdzām vienošanos, ka apceļosim pasauli kādā brīdī. Nav svarīgi, kurā brīdī, bet kādreiz. 

P.S. Ailbhe Reddy atklāju vakar Mūzikas svētkos. Viņas balss dzīvē ir tik pat skaista.