Astora

man saka, ka nav labi iemīlēties gados 30. bērnišķīgī, tīniski, nenobrieduša cilvēka stāvoklis.
vai tad mīlestībai ir noilgums?

apbrinojami, ka vinjsh dara mani arvien labaku un labaku. un man patik uzlabot gan sevi areji, gan aridzen ieksheji.
ta laikam toc ir tas ko sauc par milestibu. esmu laimigi iekritusi. ja vel visu dzivi ta butu, mana maza dzivite butu maza forsa paradizite

smējos savam Mīļumam, ja būs sīcis, lai ir viss skats labāk lai nāk no viņa, izņemot manas zilās acis. ek, šodien iedomājos, a ja nu sanāks, viņa brūnās acis un lielākā daļa no manis? ai, es jau malos tikai par ārējo izskatu, ar viņa raksturu un skatu būtu ideāls sīcis. njā, atliek vien pasapņot, kad, ko, kā, kāds būs. nu cerams, cerams :)))

cerams, ka es noteikti, kad man būs sīči, nebūšu tik traumēta kā mana māte, kura uzspiež savu taisnību un savus uzskatus pasludina par pašiem svarīgākajiem , jo citas taisnības nav. lai piedod vispasaules Dievi, bet man viņa nudien krīt uz nerviem ar mūždienīgo žēlošanos par slikto dzīvi un to ,ka pasaulē izņemot viņu, nekā laba nav. jo tālāk no senčiem ,jo labāk.

iet uz motociklistu festu uz vienu nakti ar veciem draugiem un draudzenēm patusēt vai doties pie mīļotā smērēt sviestmaizes un bužināt savu Velnēnu. ideāls variants būtu mīļotais ar mani moto festā, bet iespējams tas nav, tikai viens vakars ,bet vienalga es runāju par dilemmu.... doties uz festu bez viņa ar negribās, festu gribās, bet negribas ,lai viņš būtu vakarā viens un bez manis, jo viņš ar to negrib. bāc ko nu lai es daru!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!?????????????????????????????????????????????????????????????
joptvai.

hrrrr

nav patikami, ja uzpeld sen un gribet` aizmirsti cilveki no pagatnes. nezinu ko vinji no manis grib un kapec nevar izdzest mani, ka vel kaut kas japiemetina. priekshkam. dzive turpinas, shobrid ne ta pasha spozakaja avantura bet vienalga, turpinas .kaut ka.

ceru uz labiem laikiem. ceru. ehmmm ...
šodien nopirku sūnu zaļu sveci, labam vakaram ar sevi.

meklēju harmoniju. iesakiet kur to lai rod.

kā es ienīstu savas pagātnes ēnas, savu miršo Es, savu Es vēl pirms gada, tās vairs nav. tāpēc šausmīgi ir redzēt to, kā tās pašas pretīgās kļūdas pieļauj man tuvie cilvēki un es jūtos tik bezspēcīga viņiem ko skaidrot, ko mācīt un ieteikt. bet sirds sažņaudzas domājot ,pa kādām tumšām alejām tas aizved cilvēku, to pieredzi ,kuru labāk neiegūt ...

ja draudzene iepērsies ar tiem cilvēkiem ar ko es reiz, es nobeigšos.
kas tajos melnajos ,ar melnajām lietām aizraujošajos cilvēkos ir TIK īpašs ?????
man raudiens nāk apzinoties kādu jezgu ar savu dzīvi dara man tuvi cilvēki
:((((

pastāv aizvainojums, kas ilg mūžīgi un ja es teikšu, ka tā nav, es melošu pārliecinoši, ir lietas, ko nevar tā saprast un nevar tā pieņemt. neiespējami. šobrīs baudu absolūto pofig.

esmu aktīvi pievērsusies meditācijai dabā un vispār. cerams, ka noderēs un palīdzēs. tik daudz sliktu lietu no kā jāatsakas, pagātnes draņķi ,ko jāattīra.

esmu iesprūdusi haosā. neieredzu to. bet ko var darīt, ceru, ka atkal sāksies un būs kas labāks. šī vasara norakstīta, bez labi apmaksāta darba, ar apnikušiem senčiem un priekšā stāvošo braucienu divatā. esmu pagurusi no visa un visiem. varētu uz dienu aizbēgt un uzkrāt energiju, ganjau noderēs. ceru augstskolā nokārtot tās divas šaušelīgās astes, ceru, ka izdosies.
kad man vienreiz būs normāls darbs un normāla gimenes dzīve, apnikusi man šī zaņķēšanās pa pasauli, klejojumi un nestabilitāte.
sviests. jūlijs pilnībā. skaistākos mirkļus atminos tik no Blomes.
iemetu aci cv.lv lapā, jāsāk drīz strādāt. varbūt tad laiks būs piepildīts un nenāks pretīgas domas virsū, jūtos kā atdalījusies divās daļās.
sviests.
šobrīd nekas nav tā kā es to vēlos.
ceru uz pārmaiņām.
pieņemšu tikai labās

periods nekāds. gaidu atkal sauli

pēdējā laikā esmu stipri iemīlējusi stārķa kungu. apkārt vien viņš plivinās. svētelis skaistais :) un ikreizi viņa lidojums man nes līdzi sajūtu sapņus un iekšēju smīnu par Padomju "Zīlīte" numuru ,vienas vienīgas asociācijas tikai ar zīdaiņiem. Svētelis liek aizdomāties kā būtu ja būtu un ikreizi, savā lidojumā trauc mazuliet ilġu un sapņu.
Mans mīļākais putns, starp citu :)

manas mājas Tavā azotē. vēl trīs dienas. bāc, cik lēni iet laiks. mokoši ,domājot ,sapņojot, gaidot līdz tam mirklim laimes un lidojuma. arī tagad viņš ar skumjām nedaudz tīts, jo tik tālu un tik tuvu esam viens no otra ...

ilgās pēc mājām, tiem foršajiem mirkļiem. nevaru sagaidīt, kad braukšu pie viņa vecākiem. he he, baigi.