|
cerams, ka es noteikti, kad man būs sīči, nebūšu tik traumēta kā mana māte, kura uzspiež savu taisnību un savus uzskatus pasludina par pašiem svarīgākajiem , jo citas taisnības nav. lai piedod vispasaules Dievi, bet man viņa nudien krīt uz nerviem ar mūždienīgo žēlošanos par slikto dzīvi un to ,ka pasaulē izņemot viņu, nekā laba nav. jo tālāk no senčiem ,jo labāk. |
|
On 31. Jūlijs 2007, 17:34, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} aivars_liepa commented:Pieraksti šo te izteicienu. Noderēs, kad tavi bērni darīs tevi traku. :P Bet citādi - kas zina, kā viss iegrozīsies. Vecāki ir jāpārslimo. |
On 31. Jūlijs 2007, 20:14, heartstripper commented::( Es tik tagad varu sākt kladzināt savas mammas vārdus, ko viņa man kādreiz kladzinājusi līdz apnikumam - kad pašai būs bērni, sapratīsi.. Tā arī ir :) Skarbi un sāpīgi, bet.. On 31. Jūlijs 2007, 22:49, heartstripper replied:Omes vienmēr atšķiras no mammām, jo viņas nav vairs mammas :) On 31. Jūlijs 2007, 23:47, heartstripper replied:Man arī tā ir bijis, līdzīgas domas.. Nu, tā ir, kad mainās lomas, dažāda attieksme, prasme vai neprasme, neko padarīt, kā ir, tā jāsadzīvo. Vari mācīties no kļūdām un priekš sevis nospriest to pareizāko.. |