aizdomājos

« previous entry | next entry »
Jan. 3., 2006 | 01:21 pm
dvēselīte: gribu ēst

tas ir dīvaini - attiecībā uz cilvēkiem man ir tikai 2 stāvokļi:
1. mīlu visus, gribu skaut šos un ķiķināt, uzmundrināt
2. neciešu nevienu, nerēķinos, neinteresējos, traucē man viņi un kaitina

bet pārsvarā tomēr 2. variants

(iepriekš minētais attiecas uz svešiem cilvēkiem un paziņām, bet ne uz ģimeni un īpašiem cilvēkiem, kuru nav daudz)

a kāpēc nevar būt normāli, nu, tā, pa vidu?

Link | iešāvās prātā | Add to Memories

Comments {4}

silent wings

...

from: [info]sw
date: Jan. 3., 2006 - 02:38 pm
Link

Kaut ko sasodīti pazīstamu Tu te uzrakstīji...

Nezinu, kāpēc tā, kaut gan arī esmu par to domājusi. Varbūt tāpēc, ka savu problēmu pietiek, ar saviem dēmoniem grūti tikt galā, un tad arī visi apkārtējie šķiet pelēki, nejēdzīgi, truli vai vēl nez kādi. Un ja vēl vairumā gadījumu viņi patiešām tādi arī ir... mjā, here we are. :P

Un Stāvoklis Nr 1 - tas laikam piemeklē tad, ja pašam indivīdam ir kāds iemsls justies labi (siltumu saņemam - siltumu dodam tālāk). :)

Atbildēt | Diskusija

...

from: [info]aspirins
date: Jan. 3., 2006 - 02:51 pm
Link

tā jau laikam ir - citus vērtējam pēc sava ģīmja un līdzības
piem., ja pats jūties kā kaku pods, tad arī apkārtējie tādi šķiet

atliek secināt, ka spriedums nav pārāk glaimojošs (jo 2. stāvoklis pārsvarā dominē):))))

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

silent wings

...

from: [info]sw
date: Jan. 3., 2006 - 05:09 pm
Link

LOL, sasmīdināji (t.i., bīstami pietuvināji 1. stāvoklim). :)))

Mjā, līdz Tibetas apskaidroto kondīcijai vēl tāls ceļš ejams (un arī tādi ar savu mieru var pamatīgi tracināt, kas arī laikam par kaut ko liecina...).

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

...

from: [info]aspirins
date: Jan. 3., 2006 - 05:18 pm
Link

:))

Atbildēt | Iepriekšējais