Dārziņš -

ja agrāk ritīgi pa īsto kaitināja, tad tagad izraisa siltu mīļumu tāda parādība kā citu cilveku cilvēciskās vājības, uzpūcēšanās un tādas figņiņas. tas ir tik aizkustinoši, ja cilvēks paņem uz visu pasauli apvainojas, jo ir taču pasaules centrs, nolemj, ka ne ar vienu vairs nedraudzēsies, nolemj, ka var taču vispāba iztikt bez neviena, bet tad atkal ir atpakaļ, atkal ir mīļs un jauks, jo pamana, ka viņam pakaļ neviens neskrien un nelūdzas :)