Dārziņš -

Bet kādreiz jau moš būs jāiemācās.
Smejies vai raudi (pat īsti nezinu, ko lai dara), bet, kad sīks biju, tamborēt mācēju. Tagad gan nekā vairs neatceros no tā. :) Tomēr visvairāk man patika malku gādāt un cirst. Tikai zāģēt nepatika. Tāds vot es lauķis esmu ;)

Nu, pēdējoreiz kad raku zemi, Mažeks izdomāja, kaut kādu joku, ka es esmot kaut kāds manjaks, kas galina nost jērus, griež tiem nost pimpīšus un tad ar tiem glezno :D

Lai nu kā, arī pēc tā stāsta manas domas par rakšanu nav mainījušās :P
Kaut kad jau ierakstīju, ka būtu forši, ja man būtu mazs zemes gabaliņš (teiksim 5x5 metri), kuru es varētu katru dienu uzrakt procesa pēc :)

Aha.
Tad tik perferatoru vajag (tas tāds smags verķis, ar kuru asfaltu lauž) :)
Tā teikt - Igauņu zeme tiks uzlauzta :))

Tur jau nau ko nemācēt.
Domāju, ka ja man iedotu iesāktu adījumu, varētu to arī pabeigt. Tb iesākt un pilnībā nobeigt nemāku, bet tā var i ar musturiem i uz riņk, i labo un kreiso adījumu. Droši vien ja paņemtu rokā, arī tamborēšanu atcerētos.

Ta ka - neslinko, bet mācies adīt.
Ja pat Gičš to var ta kur ta Rembo nevarēs :)

Cimdiem daudz adatas vajag.