Dārziņš - kaķis

nu ,lūk, tas , ka Grietai patīk izpildīties, kad mēs neesam mājās, ir sen jau zināms. katru reizi, kad atnākam vakarā mājās, ir kāds pārsteigums - tad noplēsta tapete, tad sasists pulkstenis, tad viņas tualetes saturs pa visu istabu izmētāts, tad švamme saplosīta sīkos gabaliņos un izvazāti tie krikumi pa paklāju, nu, karoč, idejas viņai netrūkst, kādus podus nogāzt.
man vissāpīgākais moments bija, kad mana vairākus gadus nīkuļojošā alveja beidzot bija saņēmusies un beidzot sākusi augt, bet kādu dienu mazais fašists to podu kaut kā bija dabūjis zemē no palodzes, sasitis drumstalās un vēl to nabaga alveju visu sagrauzis!
vakar bija kronis visam - J. mīļā ģitāra kaut kādā veidā tik veiksmīgi apgāzta, ka tagad tai grifs pušu un ģitāra pizdec + miskastes maisu rullis iztīts pa visu dzīvokli, aptīts ap galda kājām - vot, kā viņa to dabūjusi gatavu, nav skaidrs...

ārprāts, cik tas dzīvnieks var būt nešpetns!
un parasti šitādas lietas notiek, kad mājās esam pavēlāk - šitik atriebīgs dzīvnieks.
es tā padomāju, ka viņai piemīt visas tās īpašības, kuras visvairāk neciešu cilvēkos - atriebīgus, spītība, ļaunatminība, pielīšana - nekad ar tādu cilvēku nevarētu dzīvot kopā,
līdz ar to caur šo dzīvnieķeli laikam tiek audzināts mans raksturs un pielāgošanās spēja, jādomā...