monologs
Sep. 8., 2006 | 10:09 pm
dvēselīte: izpumpējies
tik ļoti sen nebiju palikusi vienatnē ar sevi,
šovakar esmu
un jūtu, ka tas bija nepieciešams - vienu vakaru pabūt ar sevi
bet nosacījums, ka tikai vienu,
pēc tam man atkal vajadzēs cilvēkus
bet šovakar tikai es, viena mierīga skrūve (šnabīts ar vīnogu sulu), pa ilgiem laikiem arī cigarete, un piektdienas vakars lielā mierā mājās, tikai kompis mans sabiedrotais
ar kompi nav jārunā, nav viņam jāsmaida, nav jātēlo, ka interesē, ko viņš saka
ar kompi ir viegli, domājams, ka viņam ar mani arī
bet rītvakar iešu dejot uz Kaļķu vārtiem,
jo rīt jau būs jauna diena, jauns vakars un nakts,
šovakar jāsavāc sevī atpakaļ visas izmētātās lietiņas, domas, jūtas, lai rīt var visā savā krāšņumā iet cilvēkos
patiesībā man nav skaidrs, kāpēc es rīt kaut kur iešu, jo man pamatā cilvēki šoperiod ir piebesījuši
bet kaut kā tomēr prasās izvandīties ielās
nezin, kas tā par jocīgu padarīšanu...
šovakar esmu
un jūtu, ka tas bija nepieciešams - vienu vakaru pabūt ar sevi
bet nosacījums, ka tikai vienu,
pēc tam man atkal vajadzēs cilvēkus
bet šovakar tikai es, viena mierīga skrūve (šnabīts ar vīnogu sulu), pa ilgiem laikiem arī cigarete, un piektdienas vakars lielā mierā mājās, tikai kompis mans sabiedrotais
ar kompi nav jārunā, nav viņam jāsmaida, nav jātēlo, ka interesē, ko viņš saka
ar kompi ir viegli, domājams, ka viņam ar mani arī
bet rītvakar iešu dejot uz Kaļķu vārtiem,
jo rīt jau būs jauna diena, jauns vakars un nakts,
šovakar jāsavāc sevī atpakaļ visas izmētātās lietiņas, domas, jūtas, lai rīt var visā savā krāšņumā iet cilvēkos
patiesībā man nav skaidrs, kāpēc es rīt kaut kur iešu, jo man pamatā cilvēki šoperiod ir piebesījuši
bet kaut kā tomēr prasās izvandīties ielās
nezin, kas tā par jocīgu padarīšanu...
Link | iešāvās prātā | Add to Memories
...
Sep. 8., 2006 | 10:32 pm
gribas laikam iemīlēties - wo superdoma!
Link | iešāvās prātā {4} | Add to Memories
...
Sep. 8., 2006 | 10:37 pm
rudens vienmēr atnāk ar to dīvaino sajūtu -
cilvēki it kā besī,
bet bez viņiem arī nevar
kaut kāds paradokss
gribas laikam, lai kāds aizdedzina to dvēselīti,
lai tā šprakšķuļo kā tāda brīnumsvecīte laikam, vai kaut kā tamlīdzīgi
laikam ir bail (man bail no vārda bail) no vientulības,
bet ar visādiem kankariem arī negribas...
kaut ko vienu, bet kvalitatīvu gribas,
bet, savukārt, meklēt negribas
stulbi kaut kā
cilvēki it kā besī,
bet bez viņiem arī nevar
kaut kāds paradokss
gribas laikam, lai kāds aizdedzina to dvēselīti,
lai tā šprakšķuļo kā tāda brīnumsvecīte laikam, vai kaut kā tamlīdzīgi
laikam ir bail (man bail no vārda bail) no vientulības,
bet ar visādiem kankariem arī negribas...
kaut ko vienu, bet kvalitatīvu gribas,
bet, savukārt, meklēt negribas
stulbi kaut kā