monologs

Sep. 8., 2006 | 10:09 pm
No:: aspirins

tik ļoti sen nebiju palikusi vienatnē ar sevi,
šovakar esmu
un jūtu, ka tas bija nepieciešams - vienu vakaru pabūt ar sevi

bet nosacījums, ka tikai vienu,
pēc tam man atkal vajadzēs cilvēkus

bet šovakar tikai es, viena mierīga skrūve (šnabīts ar vīnogu sulu), pa ilgiem laikiem arī cigarete, un piektdienas vakars lielā mierā mājās, tikai kompis mans sabiedrotais

ar kompi nav jārunā, nav viņam jāsmaida, nav jātēlo, ka interesē, ko viņš saka
ar kompi ir viegli, domājams, ka viņam ar mani arī

bet rītvakar iešu dejot uz Kaļķu vārtiem,
jo rīt jau būs jauna diena, jauns vakars un nakts,
šovakar jāsavāc sevī atpakaļ visas izmētātās lietiņas, domas, jūtas, lai rīt var visā savā krāšņumā iet cilvēkos

patiesībā man nav skaidrs, kāpēc es rīt kaut kur iešu, jo man pamatā cilvēki šoperiod ir piebesījuši
bet kaut kā tomēr prasās izvandīties ielās

nezin, kas tā par jocīgu padarīšanu...

Link | visi komentāri


Reply

No:
Lietotājvārds:
Parole:
(komentārs tiks paslēpts)
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..