Asiize

nu ja, ar kompīšsmailijiem jau visi bagāti [tik neapvainojies], pa dienu viens otru apdāļā, atnāk mājās un rej uz mājiniekiem.
un protams, ka uzklabināt kolu&iekavu svešiniekam ir daudzreiz vieglāk kā piezvanīt omītei un stundu klausīties stāstus par asinsspiedienu, etc.

kā būtu tad ja saprastos tā dziļāk, varbūt patiesāk...

p.s. kas ir otra sētas puse?!
p.p.s. (:

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, mēģināšu :)

tā dziļāksaprašanās ir dabas retums, kas sarkanajā grāmatā jāraksta

un otra puse ir ļaunās svešzemes, kur katrs katram kaklā klūpot .. visiem spēkiem mēģinām tās apsteigt - ja citādi nevaram, tad suņkopībā :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ne jau colgate smaids un happyhappy hugi ir mērķis.
bet sāp tas - "tik daudz ļaužu, cilvēka neviena"
par sirds cietumu, kurlumu un aklumu es skumstu:(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es gan tepatējās tuvējās zemes domājis biju, tā happyhappyhugu zeme ir īpašas dziesmas vērta

varbūt maldos, bet man rezervēta pieklājība sāk arvien vairāk iepatikties, ja tai pretī liekamais ir uzrējieni un iespēja dunci mugurā saņemt

mja .. laikam gļēvums ..

p.s.
:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

me vēl mazs un varbūt arī mazohists un naivulis,
bet es dikti ticu cilvēkiem, vienk uzticos, katru reizi, dienu no dienas.
Un drošvien tāpēc tik saasināti uztveru tos suņus.

lai Tev&tavējiem jauks vakars!

a:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

thx, lai Tev arī! :)

es jau arī dikti saasināti uztveru. īpaši, ja redzu, ka var arī citādāk, bez suņošanās (un arī bez happyhappyhugiem)

p.s.
laba doma, jāpazvana savējiem

(Reply to this) (Parent)