Asiize

asiize @ 04:38 pm: sadugstu līdz ar tumsas iestāšanos. acu kaktiņi nolaižas, lūpu kaktiņi arī, tāds sad, sad situation, laikam jau bez iemesla.
man riebjas, kad rej. Nē, Shelly, pret sunīšiem man nekas nav, man riebjas, kad cilvēki rej. Ir ok, kad suns cilvēkam ir cilvēks, bet, kad cilvēks cilvēkam ir suns, tas ir nejauki.
Varbūt jūtu sevī kaut ko no Mr.Visariona, man gribas uzbūvēt Saules pilsētu, bet tepat, nekur jau nav jābrauc, pietiek ar labdien veikalā un smaidu tramvajā, un citiem niekiem. Ehh.
Man gribas, lai man ieskā galvu, izlaiž pirkstus caur matiem un masē sprandiņu.
Un atkal paliek tumšs, un tā turpmākās padsmit stundas. Un man nepietiek.

- Apskauju galda lampu un sildos.