Asiize

maya @ 11:54 am: Saulīte redzēja ģenerālmēģinājumu (pieņemšanas izrād) , kur bija solītie 2 cēlieni un, kas bija slikts. Pēc kura Eihe un Evita nolēma, ka tādu nerādīs. Tad radošā komanda piedāvāja citu risinājumu. (es feisbukā aprakstīju, kāds tas bija). katrā agadījumā man ļoti patika. Un manā skatījumā tā bija precīzi uzbūvēta izrāde, kuras galvenā darbība noris skatītāju domās.

Problēma, manuprāt, bija tajā, ka komunicēts tika viens un skatītājs saņēma kaut ko citu. Sākot jau ar to, ka uz skatuves atgriežas vecā izrāde, kurā piedzima himna "saule, pērkons, daugava" un beidzot ar to, ka saņem programmiņu, kurā rakstīts, ka 2 cēlieni. Nu un tad izrāde beidzas, bet visi gaida, ka būs vēl.

Bet Jansona es nepiekrītu, ka nebija teātris...bija, bija tikai darbība bija ļoti minimāla, viss "Daugavas" mesidžs bija atmosfērā nevis naratīvā, mūzikas daudzums un temps sabalsojās ar ritmu, kādā skatītāji sastapa brīvības cīņās kritušo cilvēku vārdus vienu pēc otra, lēni, tā, lai tas cilvēks nostājas acu priekšā, paralli tādā fellīnī stilā, bet vienā kadrā pie bagātīga galda, kas stiepās no kulises līdz kulisei pieci aktieri visu izrādi ēda, ēda, ēda un tajā darbībā bija baigā enerģija + Skalbes Ziemeļmeitas teksti un operisks fināls.