: "Tevi es" [2001]
Laiks izšķīst peļķēs. Atsitās ar mikroblīkšķīti un izšķīst. Palieku es un vēl mazliet. Nav jau nekas daudz no manis pāri palicis. Dedzinu sevi Tevī es. Es zinu, ka Tu to nekad neesi lūdzis. Pati es kūru ugunskuru. Pati pūtu, pati degu. Vien pagales tavas. Un sērkociņi. Lietus piepilda visu. Bļodas, vannītes, sinepju burciņas, notekcaurules. Rīgu. Mūsējo. To pašu, kurai 800. Sev es pāri daru. Apzināti, mērķtiecīgi eju uz … Nezinu, uz kurieni. Plaukstas aukstas - miltos siltos apviļātas, cepot Ziemassvētku cepumus, sasildītas. Tevi es. Tavu vārdu izcepšu no smilšu mīklas. Apdeguši burtu gali. Atkal uguns. Blaumaņa luga “Ugunī” no ugunsdzēsēju viedokļa skanētu pavisam savādāk. Sazaļo. Atvasara būs. Jābūt.
Laiks izšķīst peļķēs. Atsitās ar mikroblīkšķīti un izšķīst. Palieku es un vēl mazliet. Nav jau nekas daudz no manis pāri palicis. Dedzinu sevi Tevī es. Es zinu, ka Tu to nekad neesi lūdzis. Pati es kūru ugunskuru. Pati pūtu, pati degu. Vien pagales tavas. Un sērkociņi. Lietus piepilda visu. Bļodas, vannītes, sinepju burciņas, notekcaurules. Rīgu. Mūsējo. To pašu, kurai 800. Sev es pāri daru. Apzināti, mērķtiecīgi eju uz … Nezinu, uz kurieni. Plaukstas aukstas - miltos siltos apviļātas, cepot Ziemassvētku cepumus, sasildītas. Tevi es. Tavu vārdu izcepšu no smilšu mīklas. Apdeguši burtu gali. Atkal uguns. Blaumaņa luga “Ugunī” no ugunsdzēsēju viedokļa skanētu pavisam savādāk. Sazaļo. Atvasara būs. Jābūt.
: daudzpunkte beigās NAV labais stils
un es zinu, ka atkal būs rītdiena,
kad zaudēšu savas virves dejotājas prasmes,
apžilbšu cirkus arēnā, vērojot spoguļbumbu.
un kritīšu
nav man karabīnes,
nav man drošības jostu
nav man drošības
nav manī mūsu.
un atkal skriešu pretī vīrietim ar savu nobrāzto ceļgalu, jau iepriekš skaidri iztēlojusies, kā viņš pārsaitēs pušumu. Bet viņš uzlīmēs plāksteri, un es būšu vīlusies, jo iztēlojos visu taču gluži citādāk...
un es zinu, ka atkal būs rītdiena,
kad zaudēšu savas virves dejotājas prasmes,
apžilbšu cirkus arēnā, vērojot spoguļbumbu.
un kritīšu
nav man karabīnes,
nav man drošības jostu
nav man drošības
nav manī mūsu.
un atkal skriešu pretī vīrietim ar savu nobrāzto ceļgalu, jau iepriekš skaidri iztēlojusies, kā viņš pārsaitēs pušumu. Bet viņš uzlīmēs plāksteri, un es būšu vīlusies, jo iztēlojos visu taču gluži citādāk...
:
un tajā vārtu rūmē vienmēr skan "Pūt vējiņi", laikam durvju kods tā reaģē, priecājoties, ka iemītnieki atgriežas mājās.
: es.
"Un, kamēr vēl kādam bērnam tiek vārds Dauka, būs kāds, kas uzdod jautājumus, dažkārt pat klusējot."
vienas plaukstas plaukšķis - kas tāds, kas nevar pārtapt vārdos.
"Spirts ,ko tu iedzer
kā paša nāve
rīklē tev cērt
tu mierīgi vari
pats savu dzīvi
kā šņabi dzert"
[g.a.]
es.
"vienīgā nots ir pārpūles nopūta, vienīgais apģērbs - tulznas"
"kam labāk vēl kā mākonīšiem
zilā gaisā iet?
visi mazi mākonīši
skaļā balsī dzied."
un ko gan mēs meklējam - kādu, kas pamanīs tās pašas lietas, ko mēs esam redzējuši, bet neesam piefiksējuši. bet ejot kaut kur vienā un tajā pašā laikā, es redzu vienu un tos pašus cilvēkus, un varbūt arī kāds no viņiem ielāgo mani. bet, kāpēc mēs nesasmaidāmies, nesasveicināmies.
viņai šūpojas gurni. skaisti. un kā tad īsti ir - es cienu un mīlu vai mīlu un cienu?
"Un, kamēr vēl kādam bērnam tiek vārds Dauka, būs kāds, kas uzdod jautājumus, dažkārt pat klusējot."
vienas plaukstas plaukšķis - kas tāds, kas nevar pārtapt vārdos.
"Spirts ,ko tu iedzer
kā paša nāve
rīklē tev cērt
tu mierīgi vari
pats savu dzīvi
kā šņabi dzert"
[g.a.]
es.
"vienīgā nots ir pārpūles nopūta, vienīgais apģērbs - tulznas"
"kam labāk vēl kā mākonīšiem
zilā gaisā iet?
visi mazi mākonīši
skaļā balsī dzied."
un ko gan mēs meklējam - kādu, kas pamanīs tās pašas lietas, ko mēs esam redzējuši, bet neesam piefiksējuši. bet ejot kaut kur vienā un tajā pašā laikā, es redzu vienu un tos pašus cilvēkus, un varbūt arī kāds no viņiem ielāgo mani. bet, kāpēc mēs nesasmaidāmies, nesasveicināmies.
viņai šūpojas gurni. skaisti. un kā tad īsti ir - es cienu un mīlu vai mīlu un cienu?
: iesaku
ļoti patīk raupa sleja forumā.
upd. - arī intervija ar Ābeli un to filozofu un Vācieša mīlas lirika arī ļauj iecentrēt dvēseles koordinātas!
ļoti patīk raupa sleja forumā.
upd. - arī intervija ar Ābeli un to filozofu un Vācieša mīlas lirika arī ļauj iecentrēt dvēseles koordinātas!
:
atkarība (-s)
Current Mood: mazspēcīgs
Current Music: Norah Jones "The long day is over"
: [n.n.]
Nāve ir anonīma tikmēr, kamēr iegūst konkrēta cilvēka vaibstus un vārdu.
Varbūt domas par pašnāvību dzimst tad, kad cilvēkam atrofējas mīlestības orgāns.
Arī bērnam var būt nāves seja.
Nāve ir anonīma tikmēr, kamēr iegūst konkrēta cilvēka vaibstus un vārdu.
Varbūt domas par pašnāvību dzimst tad, kad cilvēkam atrofējas mīlestības orgāns.
Arī bērnam var būt nāves seja.
Current Mood: vienreizējs [ne labā nozīmē]
Current Music: A.L. Webber - Evita - Lament
:
apzināti attālinu tikšanos ar sev tik tuvo cilvēku ne jau tāpēc, ka negribētu satikt, bet tāpēc, ka pārāk gribu, bet vienlaikus redzu un nojaušu sekas - līdzsvara pazaudēšanu.
tāpēc dirnu vannā un lasu [ne Platonu].
tāpēc dirnu vannā un lasu [ne Platonu].
Current Mood: pašharmonizēšanās
Current Music: visskaistākā dziesma pasaulē - Viņi dejoja 1 vasaru
:
Andris Slapiņš savā nāves dienā 1991.gada 20.janvārī savam tēvam esot teicis: "Ja es to visu neuzņemšu filmā, tad pēc mums neviens nezinās, kāds bija 1991.gada janvāris Rīgā. Katrs varēs notikumus interpretēt, kā gribēs. Patiesība būs vienīgi kino. Kādreiz tā būs milzu vērtība."
Current Mood: par
Current Music: Jumprava - Ēna
: vairākus gadus vecas atmiņas:
...Tu iemācīji man stāvēt uz pirkstgaliem un elpot tā, lai svece nenodziest un lai pieneņu pūkas neaizlido. Reizēm tu mēdzi man aizdot savus puseņģeļa spārnus, lai es redzētu mežus, upes un balto lāču rezervātus no tiem pašiem skatu torņiem, no kuriem Tu tos vēro ik dienas. Reizēm tu uzliec man uz sejas dūnu spilvenu, tad es kļūstu mēma, bet vēl biežāk ir reizes, kad Tu pienāc man klāt un samīļo mani tā, kā man visvisvairāk patīk, tad es vairs neesmu mēma - tad es varu dziedāt vecās Paula dziesmas, tad es spiedzu, smejos, kožu – tātad dzīvoju. Tu liec man gribēt dzīvot. Reizēm Tu esi smilšpapīrs un kaitini mani un liec man pārtikt no šokolādes. Tu jau droši vien mani, ka esi nodzēsis daļu manas vecās pasaules. Bet es par to nemaz ar tā dikti neskumstu, jo tās vietā Tu jau ar šo to uzzīmē...
...Tu iemācīji man stāvēt uz pirkstgaliem un elpot tā, lai svece nenodziest un lai pieneņu pūkas neaizlido. Reizēm tu mēdzi man aizdot savus puseņģeļa spārnus, lai es redzētu mežus, upes un balto lāču rezervātus no tiem pašiem skatu torņiem, no kuriem Tu tos vēro ik dienas. Reizēm tu uzliec man uz sejas dūnu spilvenu, tad es kļūstu mēma, bet vēl biežāk ir reizes, kad Tu pienāc man klāt un samīļo mani tā, kā man visvisvairāk patīk, tad es vairs neesmu mēma - tad es varu dziedāt vecās Paula dziesmas, tad es spiedzu, smejos, kožu – tātad dzīvoju. Tu liec man gribēt dzīvot. Reizēm Tu esi smilšpapīrs un kaitini mani un liec man pārtikt no šokolādes. Tu jau droši vien mani, ka esi nodzēsis daļu manas vecās pasaules. Bet es par to nemaz ar tā dikti neskumstu, jo tās vietā Tu jau ar šo to uzzīmē...
Current Mood: skaista bij jaunība
Current Music: Kleptons "Father`s eyes