Asiize

asiize @ 03:43 pm: es.
"Un, kamēr vēl kādam bērnam tiek vārds Dauka, būs kāds, kas uzdod jautājumus, dažkārt pat klusējot."
vienas plaukstas plaukšķis - kas tāds, kas nevar pārtapt vārdos.
"Spirts ,ko tu iedzer
kā paša nāve
rīklē tev cērt
tu mierīgi vari
pats savu dzīvi
kā šņabi dzert"
[g.a.]

es.
"vienīgā nots ir pārpūles nopūta, vienīgais apģērbs - tulznas"

"kam labāk vēl kā mākonīšiem
zilā gaisā iet?
visi mazi mākonīši
skaļā balsī dzied."

un ko gan mēs meklējam - kādu, kas pamanīs tās pašas lietas, ko mēs esam redzējuši, bet neesam piefiksējuši. bet ejot kaut kur vienā un tajā pašā laikā, es redzu vienu un tos pašus cilvēkus, un varbūt arī kāds no viņiem ielāgo mani. bet, kāpēc mēs nesasmaidāmies, nesasveicināmies.

viņai šūpojas gurni. skaisti. un kā tad īsti ir - es cienu un mīlu vai mīlu un cienu?