ko, gribi uzkauties????

tu mani izaicini.

forši, bet man laikam viss vienalga, jo šorīt pamodos pretīgā noskaņojumā, visu nakti sapņoju tikai par vienu un man viss riebjas... reāli riebjas, nē pat ne reāli, riebjas tas, ka neriebjas reāli, riebjas tas, ka ir vienas vienīgs rosols atkal

kaadaa noziimee es no tevis baidos? nevienu mirkli es no tevis nebaidos. kaapeec tu taa padomaaji?

vakar tu baidījies. tu baidies, nu, labi, varbūt ne baidies, bet atsakies ieraudzīt, ka iespējams es neesmu tā vienā veselā Banga, kuru tu esi pieradusi redzēt visus šos gadus, nu, vecais stāsts, ka jo tuvāki mēs ar kādu topam, jo svešāks mums tas cilvēks kļūst. mazāk mēs viņu pazīstam. es to sajūtu teju fiziski un attiecīgi reāģēju. esmu pretīgā - liekule kristiete. debilā pusaudze etc. ai, pofig, jāpērk fotoaparāts. vismaz būs kas jauns, uz ko novirzīt pārkarsušās nervu šūnas

es vakar padomaaju, ka esam atsveshinaajushaas un ka man nav speeka tikt galaa un buut iecietiigai visu laiku.

jaa - es tevi uztveeru kaa pusaudzi (ja arii taa ir tava loma, kuru speelee), pusaudzi, kas man peedeejaa laikaa izvirza kaut kaadas mistiskas prasiibas,kaa man buutu jaauzvedas vai jaareagee.
bet man toomeer ir sajuuta, ka tas nemaz neattiecas uz mani - ka tu netiec ar kaut ko sevii galaa un meklee vainiigo aarpusee - kaa taa "maita" par atriebiibu. es juutos kaa tava aizbildne, kas ljauj tev aardiities, bet skataas ar neizpratni,jo tas liekas neadekvaati un sen bija laiks no taa izaugt.

ceru, ka shis tevi nesaapina, bet man vajag shito visu pateikt.
var buut, ka esmu mainiijusies un taaa.. toties man pashai veel nekad nav bijusi tik skaidra apjausma,ka staavu stabili uz zemes un taja pashaa laikaa skaidri zinu, ko juutu, ka atveru sevii jaunus Ne-vienaldziibas laucinjus..
ka viss tikai saakas.

nu, man prieks par tevi. jā es arī esmu teju droša, ka mēs atsvešināmies vai es pat nekļūdīšos, ja teikšu, ka patiesībā nekad neesam bijušas tuvas. tās visas ir ilūzijas, līdzīgi kā domāju, ka mīlu plūmi. neviens mūs nesaprot un par to nav ko gauzties.
es nezinu kur es esmu vai neesmu izaugusi, es tikai zinu, ka nekur negribu izaugt un man riebjas vienkāršoties un riebjas kļūt par mietpilsoni un tas ir mans dabīgais protests. es tam ļauju nākt ārā. jo zini, tā es jūtos dzīva. thats all. es nekad nebūšu korektā kostīmiņā iestūķēta mazā sievietīte. laikam nekad. lai tad paliek kā ir.
un zini, kas ir pats brutālākais, kādēļ tev liekas, ka šobrīd jūties stabili, nenosaukšu to vārdā, bet tu jau pati zini, fizioloģija. elementāri. kārtība hormonos rada izlūziju par kārtību gara dzīvē.
es būšu pavisam godīga es ārdos, jo gribu sprādzienu, jo liekas, ka tas dos jaunas iespējas, celt kaut ko pilnīgi no jauna. man ir noriebies tas rimtums, garlaicība. varbūt es izvēlos nepareizos līdzekļus. nu, nezinu, slinkums iedziļināties

"nekad neesam bijushas tuvas."
galeejiibas tev vienmeer ir bijushas miiljas.
man gan liekas, ka mees esam biijushas patiesi tuvas un saskaarushaas kaut kaadaa videe aarpus reaalaas, lai kas tas arii buutu. shobriid te vairaak runaa kaut kaads aizvainojums un gruutiibas pienjemt to, ka cilveeki - mees - mainaamies.

es domaaju, ka ne tu paziisti mani shobriid, ne es paziistu tevi. abas esam kaut kaadu priekshstatu vienai par otru varaa. shiem priekshstatiem nav bijis peedeejaa update. mees joprojaam iedomaajamies,ka paziistam otru labaak es/tu pati. taapeec mums abpuseeji ir sajuuta "es esmu par vinju labaaka, man ir taisniiba". taapeec man ir tendence maaciit tevi dziivot un tev ir tendence maaciit mani dziivot.

mees jau labu laiku esam ljoti dazaadaaas pasaulees ar ljoti maz saskares punktiem un katra augam uz kaut ko citu. un tas ir dabiski.

es piedaavaaju ljaut viena otrai buut taadai, kaadas ir un beigt sho "debilaas amerikaanju demokraates - liekuliigaas kristietes" karu, bet taa vietaa iepaziities no jauna.

pie visa buutiibaa ir vainiigi viirieshi. tie mums sajaaj smadzenes, izvaarta pa dubljiem, atnjem laiku, novirza no koncentreeshanaas uz sevi un sev svariigo - arii draudziibu ar citaam sievieteem.

uz to pieziimi par hormoniem varu atbildeet ar to pashu - taapeec tu esi tik nemieriiga, spraadzienu gribosha utt.

"pie visa buutiibaa ir vainiigi viirieshi. tie mums sajaaj smadzenes, izvaarta pa dubljiem, atnjem laiku, novirza no koncentreeshanaas uz sevi un sev svariigo - arii draudziibu ar citaam sievieteem."
viedi vārdi, viņi pie visa ir vainīgi :) nu, ar tādu domu vismaz ir vieglāk dzīvot. patiesībā man riebjas kari un tieši tā pie vainas mana sprādziengribē atkal ir neesošais vīrišķais elements. izlasi Dienas sleja kā Krivade Spānijā, nakšņojot parkā, izvārtījās sūdā. Man dzīvei atgriezās jēga, to izlasot :D

anyway
luv u

jep, either. pa ceļam klausījos tās sasodītos Laivinieka balādes un asaras atkal sūcās pašas no sevis, nu kādēļ mani nepamet tā pretīgā, uzmācīgā sajūta, ka viņš bija īpašs un arī ar viņu man bija tā ārpussaskare. aj, bezjēdzīgās gaudas un asaras. bet varbūt arī dēļ tām ir vērts dzīvot...

taa ir - taadas lietas ir taas, kuru deelj mees juutamies dziivi.
vinjas meedz muus kaut kaada veidaa galinaat nost, bet vispaariigi - no taa nevar atteikties. ja nav taadu lietu, kas tad ir?

es, piemeeram, esmu atsaakusi ticeet kaut kaadaam sakritiibaam, liktenim utml. taadaam diivainaam paardabiskaam lietaam - luugshanu piepildiijumam. luugshana sheit - vienkaarshi liidz galeejiibai godiiga doma, godiigi atklaati pie sevis formuleeta veeleeshanaas ar labaakajiem noluukiem un ar paljaushanos, neko peec tam negaidot. tas straadaa.

nu, bet tā jau ir, tā jau ir lūgšana, btw, es par tevi daudz domāju vakar tieši par to, nu kā tas var būt, ka tu netici, ka tu tiklab esi liekule sakot, ka netici, cik es, sakot, ka ticu, nu, protams, ne jau vienmer, bet tad, kad par to sākam runāt skaļi. jo tas, kas notiek tavā dzīvē liecina par to, ka tu tici, kaut arī tik spītīgi to noliedz... bet, nu, tas tā

Es atguustu ticiibu irracionaalajam. peec peedeejo dienu notikumiem noteikti.
religiju man luudzu nepiedaavaat, man patiik uzticeeties tam, kas ir absoluuts un kaut kaa izpauzjas, es juutu klaatbuutni, sakariibu utt., bet es nevaru pienjemt konkreeto kristietiibas simbolu sisteemu, jo patiesiibaa viss ir daudz plashaak, paarpasauliigaak un visi siikumi, ko daraam, ir tikai siikumi. kaut kaa taa.

vai tad es tev kaut ko piedāvāju? atkal jau tu par to pašu. kā ezis. reliģija jau ir tikai drānas. tāpat manas attiecības ar Dievu būs tikai manas kailās attiecības, bet svētdienās un ejot ārā no mājas es tām uztērpju kristietības glīšās drānas.

bet man biezji liekas, ka tas tieshi ir tas, ko tu man paarmet. jo es tachu zinu ieksheeji, ka es ticu "in general" - bet ka tu no manis prasi ticeet tieshi taa kaut kaa..

aciimredzot tas ir paarpratums. tas pats par tiem priekshstatiem, ko domaajamies zinaam viena par otru.

es gribu tevi satikt un dzirdēt kaut mazumina no tā kā tu tici un laikam arī es tev varētu pastāstīt. jo man par tevi tiešām varētu būt ļoti nepamatots viedoklis šajā jautājumā

jaa, mums jaasatiekas.
on regular basis.

shodien es braucu pie maasas pa nakti.
riit - 4dienas vakaraa?