- 7/27/05 10:17 am
-
nu, man prieks par tevi. jā es arī esmu teju droša, ka mēs atsvešināmies vai es pat nekļūdīšos, ja teikšu, ka patiesībā nekad neesam bijušas tuvas. tās visas ir ilūzijas, līdzīgi kā domāju, ka mīlu plūmi. neviens mūs nesaprot un par to nav ko gauzties.
es nezinu kur es esmu vai neesmu izaugusi, es tikai zinu, ka nekur negribu izaugt un man riebjas vienkāršoties un riebjas kļūt par mietpilsoni un tas ir mans dabīgais protests. es tam ļauju nākt ārā. jo zini, tā es jūtos dzīva. thats all. es nekad nebūšu korektā kostīmiņā iestūķēta mazā sievietīte. laikam nekad. lai tad paliek kā ir.
un zini, kas ir pats brutālākais, kādēļ tev liekas, ka šobrīd jūties stabili, nenosaukšu to vārdā, bet tu jau pati zini, fizioloģija. elementāri. kārtība hormonos rada izlūziju par kārtību gara dzīvē.
es būšu pavisam godīga es ārdos, jo gribu sprādzienu, jo liekas, ka tas dos jaunas iespējas, celt kaut ko pilnīgi no jauna. man ir noriebies tas rimtums, garlaicība. varbūt es izvēlos nepareizos līdzekļus. nu, nezinu, slinkums iedziļināties