Canary in the Coal Mine - Day

Monday, September 28, 2009

9:09PM - Sergejs Kruks par nacionālo romantismu

Spēcīgākais, ko pēdējā laikā ir gadījies lasīt:

[D]arba dalījums prasa, lai indivīdi būtu specializējušies noteiktu funkciju veikšanā. Specializācija vairo sociālo diferenciāciju, veicinot atšķirīgus dzīvesveidus. Kā darbinieki modernitātes cilvēki var brīvi pārvietoties novienas kopienas citā, un kopienai viņi ir jāpieņem, ja pašai nav šādu speciālistu. Tradicionālā kopiena izirst, parādoties ceļotājiem un migrantiem, dienas kārtībā izvirzās jautājums par sociālo kontroli un sociālās kārtības uzturēšanu sabiedrībā, kuru veido savstarpēji maz pazīstamie, gadījuma cilvēki. [..] Modernizācijas atpalicēji cilvēku dažādību uztvēra kā saliedētības apdraudējumu. Risinājumu saskatīja pirms modernā kultūras homogēnuma restaurēšanā.

Marksismā-ļeņinismā kultūras vienotību var panākt šķiras ietvaros, latviešu romantismā – etniski definētās nācijas jeb tautas ietvaros. [..] Latviešu romantiskā tradīcija uzsvēra savas kultūras apzināšanu, kā nepieciešamu apstākli nācijas veidošanai. Tiesības saukties par kultūrnāciju leģitimē prasības pēc valstiskuma. [..] Īstās humānisma izpausmes tika atrastas autentiskajā vācu Kultur, kuras pamatā ir tradicionālās kopienas garīgās vērtības. [..] Kultur kā tautas gara un rakstura izteiksme kļuva gandrīz par nācijas jēdziena sinonīmu, bet kultūrnācijas eksistence – par politiskas nācijas priekšnosacījumu.

Herdera iedibināto kultūras nacionālisma paradigmu stingrākā versijā attīstīja Fihte. Uzrunājot līdzpilsoņus, Fihte deklarēja, ka katrai nācijai ir īpaša identitāte, jo tai ir atšķirīga pieredze un raksturs, kaut kas piedāvājams pasaulei un kaut kas sakāms sev. Nācijas individualitāte, īpaša rakstura iegūšana ir priekšnoteikums „vēsturiskās nācijas” eksistencei.

Franču civilizēšanas procesa mērķis ir meklēt modernās komunikācijas formas, lai ieaudzinātu jaunus uzvedības modeļus, ko pieprasa industrializētās pilsētas sabiedrība. Bet vācu Bildung runā par garīgo izaugsmi, kam nav saistības ar tirgoņu un strādnieku ikdienišķās dzīves vajadzībām. Padomju audzināšanas koncepcijā šie divi vektori savdabīgi apvienojās,bet latviešu koncepcijā atbalsojas Bildung skatījums.

... tālāk ... )

(2 comments | comment on this)
Previous day (Calendar) Next day