pasaule paplašinās ar katru jaunu iepazīšanos, līdz tā kļūst tik maziņa, ka jāslēpjas sevī.
trīs atslēgas par daudz
trīs somas par maz
riekšas pilnas ceriņu gaisa, bet vīnu vairs negribas dzert. viss sarauts un tagad jāpin jau atkal, kā vējā izpūrušas bizes. ak, dažām domām jāuzbrūk ar mačeti, citādi var nesanākt laika. visu vienmēr paspēt nevar, jāmāk palaist, kā komētas, kas mēdz arī atgriezties. gribētos vienmēr tikai to labāko, bet savādi, ne vienmēr tas izdodas. nekas nav vienkārši, pārtraukt arī nedrīkst. dzīpariņš cauri visām tagadībām jānostiepj taisns, tikai tad varēs noturēt līdzsvaru līdz galam. lai kur tas arī nebūtu.