vienīgā epziode, ko neesmu vēl aizvien sapratusi:
cilvēki, visādi atpūtušies, atnākuši K-Remonta fantastikso koncertu paklausīties, padancot un tā.
protams, būdama izteikti īsa auguma melomāne, atrados tuvu skatuvei un tuvu jau eiforijai.
smaids pāris sejai, pēkšņi uz tās arī prožektora gaisma, kam seko Ievas skatiens un negaidīta manas klātbūtnes izsludināšana.
KAMDĒĻ?
nu, tiešām.. gan jau to tā jauki bija domājusi, redzējusi kā uzaugu, nesen arī skolojusi, bet tomēr..
nezinu, kurš bija vairāk apmulsis - es vai pūlis?
smieklīgākais bija tas, ka kāds izsauca māsas vārdu, jo Ieva nevajadzīgajā priekšā stādīšanā atklāja tikai to, kuras dzejnieces jaunākā meita esmu.
varēja taču pēc koncerta vienkāršu "čau" pateikt :D
šitā nevar biedēt jau otro dienu savvaļā palaistus mincīšus. trauma, būs bail gan no Ievas, gan no prožektoriem un skatuvēm netuvošos vairs vispār.
