ziema negrib mūs pamest. var paspēt savelt sniega zaķīšiem pilnu dārzu. atmiņas izkurinātas un cītīgi tiek lemts par to, kādas būs nākamās, bet zīmju nav un ticēšana tam, ka viss ir viens, tikai mulsina. pakāpeniski lienu no savas ādas ārā, brīvībā. pilnīgi nevajadzīgs ekshibicionisms te šobrīd notiek, bet klade un sintezators nav līdzās. un vispār, jūs arī tā darāt. pa privičkai, kā saka, arī lasu un mulstu par to, ka zinu vairāk par jums, nekā tas vajadzīgs. man nav ko teikt. gandrīz vienmēr tas ir lieki. ir miers. un mūzika. tad arī jaunrade. tā es mīlu. un mīlu ļoti. visu un visus, katru zvaigžņu puteklīti.