liekas, 50% dzīves paiet sēžot te - hostelītī
   ik pa laikam attopos, kad jau dažus minūšu desmitus esmu pavadījusi vērojot cilvēkus uz šī pievilcīgā Upīša-Visvalža stūra daramies, neko nenojaušot
vai, atliekusi galvu, pētu augšējos pretējās mājas logus un mainīgo debesi augšpēdus
   lielākā daļa laika, protams, paiet strādājot, kas 40% ir smieklīgi personvārdi datorā un izkropļota angļu valoda, bet pārējie 60% ļurināšana visās man zināmajās valodās ar kolēģiem, ar viesīšiem un citiem dīvainīšiem
   vienmēr, ejot mājās, gribas, lai tur ne tikai Ērika ar karstām vakariņām sagaida, bet manā istabiņā kāds bužināms visādu rotaļu biedrs ar smaidu sveicina ar'
   pēc 26h atgriezīšos vecajā, mazliet iepelēkajā ritmā
   pēdējais vakars eksperimentā ''do not care''

   aukstums apdullinājis