izgulējos
lēna dušiņa, lēna izripošana, lēna aizripošana un Kodaka tantes piemānīšana, lai ātrāk tiktu pie filmiņas
un TAD pie mīļotā Fuji atdūros pret vēsti, ka visa laboratorija pārvākusies
misija sākās
pirmo reizi minos pāri Daugavai, lai pirmo reizi iestūrētu Olimpijā
pie letes satiku jauko, jaunāko Fuji meiteni ''ām, sorry, bet tad būs gatavs tikai pēc nedēļas''
noskaidroju, ka filmiņu sūtītu pie foršās tantes, kura sēž vēl neatvērtajā veikalā
izsniedza lapiņu ar adresi ''nu, viņa jau tevi pazīst, ej tik vien iekšā''
misija turpinās
maza biezpiena deserta pauzīte un čit-čats ar taksistu uz saulaina soliņa
meklēju veikalu, kur nav veikala un izkārtnes par to vai tur ir, vai nav veikala
bet durvīs jau sagaidīja smaidīgā Fuji dāma un uzreiz jau laida pie laboratorijas rīkiem
mēģināju neizrādīt nožēlas seju par nenobildētajām lietām
un misija bija paveikta
iegādājos pusdienas mīļākajā galerijā un, dzindzinot, aizkūlos līdz pļaviņai, kur pāri atvērtām grāmatām skudras nes mirušās skudras, lai tava iztēle aizsniegtos līdz murgainākajam
sadatumoju bildes un veicu laika rezumē saulainā zālītē
pēc visām krieviski-latviskajām īsizņām un randiņa piejūrijā, jāsecina, ka miers izstiepis garas saknes manī
no 30 ar + stundu maiņas palicis vēl pietiekami, lai beidzot izjustu nogurumu
remonts izstiepies kā pienaina siekala
un tam visam vēl tūlīt klāt atkal studijas fakultātē, kur novācas tie jokainākie
iespringt vajadzēs, kad saule vairs nesildīs
tagad trīskāršais krusts austiņās un pienākumi