hostelī apmeties viesis, kurš ir līdzīgs cilvēkam, kura nozīmi savā dzīvē te iztirzāt kautrējos. ir grūti strādāt, katra komunikācijas reize ne vien samulsina, bet atstāj apdullušu, pazūdu kaut kur starp nostaļģiju un fantāziju.
labi, cik gan nav sastapti cilvēki, kuri vizuāli atgādina cits citu. tas vairs sevišķi nepārsteidz. daudz retāk pa ceļam gadās ļaudis ar līdzīgām balsīm un/vai manierēm. taču pirmo reizi sastopu līdzību pat dzīves gājumā, uzskatos un idejās par nākotni. saprotams, viņi nav identiski, šos līdziniekus šķir tautība, vārds un pāris gadi vecumā. būtu interesanti, ja liktens lemtu abiem saskrieties.
uzjundītas gan spodras, gan apputējušas atmiņas. tām līdzi velkas mazliet pabalējušas emocijas. cenšos vienlaicīgi strādāt un to visu galvā sakārtot, bet šeit esošais līdzinieks atkal un atkal nāk ar mani pļāpāt, nemaz neko nenojaušot, cik sirreāli tas priekš manis ir.
protams, pēdējo dienu miega deficīts visu paspilgtina. tas arī izsauc vēl nekad iepriekš neizjustas galvassāpes, kas korelē ar dzīstošo galvaskausu. iedzeru kādu pretsāpju ripiņu, miegs sāk nākt, bet nevaru ļauties tam un sāpes drīz vien atgriežas. tā bez gala, bez malas.

šodien ieguvu jauno CE sertifikātu. pēc procentiem spriežot, manas angļu valodas prasmes ir krietni uzlabojušās astoņu gadu laikā, bet latviešu valodā teju nekādu pārmaiņu. oh, what a surprise..


kā gan būtu satikt pašam sevi?