Man ir, kā teiktu mēs, kristieši kristiešu vidē, ieļaunojums. Un ne pret ko citu kā pret salsas skolotāju. Vnk sakrājušās sīkas negācijas. Neesmu bijusi uz salsu kopš tās reizes, kad izbesījos par abonomentu un uztaisīju nelielu scēnu. Nezinu, kad un vai iešu. Nevaru pārkāpt pāri sajūtai, ka nevar izmainīt cilvēku.

Jau otro dienu pusdienās lāgā ēst negribās. Varbūt beidzot nometīšu liekos kg. Protams, vakar vakar uzklupiens divām speķa maizēm neskaitās.
Vakar vispār bija besis. Vairāk dēļ salsas. Mans mīļākais partneris aizgāja prom ātrāk, bet visi pārējie kretinē katrs savā veidā. Riebjas, ka vīrietis nevada vai komentē kaut ko pa vidu. Salsā man nevajag papucīti, lupatu vai mēbeli. Man vajag partneri! Tādu, kas mani pamudinātu un norādītu. Nafigam iet uz dejām, ja pat tur pašai lietas jābīda. Man jau pietiek, ka darbā visi pēc kārtas jākomandē. Skolotājs arī ar visām nedejo. Mums ir pietiekami neliels skaits meiteņu, kuras dejo vienas. Tad vēl vēro mani, pēc tam saka, kļūdas esot novērojis, kas espt visām, bet nu galvas mājiens uz manu pusi. A tas, ka mani griež nepareizi, tas nekas. Vakar gandrīz roku izmežģīja. Uz večiem labāk būtu paskatījies! Kā viņi liek soļus un rokas ceļ. Es fiziski nevaru izgriezties zem tādas rokas. Damn.

Kolēģa dēls esot safanojies par salsu, manai māsai saka, ka vajadzētu savākties bariņam un aizbraukt kaut kur padejot. Barā jau varētu. Es māsai ieminējos, ka tepat gandrīz salsas festivāls "uz deguna" un tā noslēgumā būs "Grand Salsa party", kur ieejas biļetes vien maksā Ls 20.00
Neko. Bet padejot varētu, pat ar visu savu iesācēja līmeni.