Jau otro dienu pusdienās lāgā ēst negribās. Varbūt beidzot nometīšu liekos kg. Protams, vakar vakar uzklupiens divām speķa maizēm neskaitās.
Vakar vispār bija besis. Vairāk dēļ salsas. Mans mīļākais partneris aizgāja prom ātrāk, bet visi pārējie kretinē katrs savā veidā. Riebjas, ka vīrietis nevada vai komentē kaut ko pa vidu. Salsā man nevajag papucīti, lupatu vai mēbeli. Man vajag partneri! Tādu, kas mani pamudinātu un norādītu. Nafigam iet uz dejām, ja pat tur pašai lietas jābīda. Man jau pietiek, ka darbā visi pēc kārtas jākomandē. Skolotājs arī ar visām nedejo. Mums ir pietiekami neliels skaits meiteņu, kuras dejo vienas. Tad vēl vēro mani, pēc tam saka, kļūdas esot novērojis, kas espt visām, bet nu galvas mājiens uz manu pusi. A tas, ka mani griež nepareizi, tas nekas. Vakar gandrīz roku izmežģīja. Uz večiem labāk būtu paskatījies! Kā viņi liek soļus un rokas ceļ. Es fiziski nevaru izgriezties zem tādas rokas. Damn.