|
[Feb. 18th, 2020|09:22 pm] |
[ | music |
| | Hindi Zahra - Handmade (2011) | ] | Es kaut kā agrāk nebiju iedziļinājusies tajā domā par laika (ne)izniekošanu. Dzīvoj tik nost kā sanāca. Brīžam dzīvākā plūsmā, brīžam šļurainākā. Tagad to mācos apjēgt. Šodien, par piemēru, no draugiem nāk skumjas ziņas - kam kaķīts iemidzināts, kam trīs bēres pēc kārtas. Ko es - varu tikai pateicībā gavilēt, ka viss šobrīd ir labi. Kopš ārste nomainīja zāļu kokteili, arī guļu kā kārtīgs cilvēks. |
|
|
Comments: |
| From: | zazis |
Date: | February 18th, 2020 - 10:00 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Laika izniekošana ir kkāds buržuju izdomājums, lai veiksmīgāk ekspluatētu masas. Mēs vienmēr esam tieši šeit un tieši tagad, un beigās nosprāgsim. Punkts.
Atļaušos šito arī iepostēt pie sevis.
Droši :) Bet es par to, ka ja es zinātu, ka nosprāgšu pēc nedēļas, es tomēr izvēlētos, ko atlikušajā laikā darīt un kam laiku neveltīt.
| From: | zazis |
Date: | February 19th, 2020 - 09:27 am |
---|
| | | (Link) |
|
tā jau nekad nenotiek, kad personā par savu nosprāgšanu uzzin nedēļu pirms. pat, ja notiek, tad parasti persona nejūtas diez ko labi fiziski.
tak galvenais justies labi, kur vēl labāk kā mājās zem sedziņas?
Tas par nedēļu bija piemērs, ko var staipīt uz visām pusēm. Bet jā - justies labi ietilpst plānos, virs vai zem sedziņas.
| |