kopiena dzīves izklaidīgajiem
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, January 20th, 2009
| Time |
Event |
| 1:41p |
cirslītis un kaktuss
Vot šitā apčakarēta sen nebiju.
Cirslīšstāsts. Uzdāvina man, mazajam, mīļajam usi-susi zaķītim, kaktusu uz dzimšanas dienu. Kaktusam trīs skaisti sarkani ziediņi jau dāvināšanas brīdī. Es par šo notikumu ļoti satraucos, nopērku adatainajam brīnumam podiņu, īpašo kaktusu zemi (izrādās, arī tāda ir). Visu laiku priecājos par skaistajiem trīs sarkanajiem ziediņiem, turklāt tie tādi pazīstami izskatās. Ar googles palīdzību uzzinu, ka katusi zied reti. Ja tos pārlaista, tad nezied vispār nekad. Ni un ni. Es tik priecājos, kāds man brīnumains kaktuss uzdāvināts- jau ar ziediem. Un kā tam ziedu veikalam izdevās viņu tā uz pavēli uzziedināt?
Paiet mēnesis, divi... Es turpinu priecīga laistīt savu kaktusu un brīnīties par ziedu izturību. Atbrauc viena no dāvinātājām ciemos. Es viņai lepojos ar savi ilgziedētāju. Šī paskatās un vēsā balsī paziņo "Ā, mums tur ziedu veikalā teica, ka tie esot pielīmēti". Man izmainās acis, sirds samainās vietām ar plaušu vai kaut kā tamlīdzīgi. Tagad saprotu, kāpēc tie ziedi pazīstami šķita. Pieeju pie kaktusiņa un trīs smuki pielīmētās salmenes noplēšu nost. Apakšā sakaltusi, caurspīdīga līme. Iečukstu kaktusam ausī, ka tik un tā viņu mīlēšu, izmetu salmenes miskastē un sataisu sev vēl vienu brendiju ar kolu. Dzīve tomēr ir maita. | | 2:05p |
žaķešu stāsts
Cirslītis sakrāj un nopērk sev lielisku žaķeti. Brūnu un brīnumskaistu. Un dārgu. Viss ir šausmīgi jauki - tā tiek visiem rādīta, lielīta. Tā izceļ cirslīša acu krāsu un no džempergalvas pārvērš par daiļu princi. Puķotā odere priecē un meitenes saka - o, jā...
tik viens, it kā, trūkums - kabatas patiesībā ir tikai "skatam" - roku iekšā ielikt nevar, neko citu arī.
Pēc mēneša cirslīša draudzene neiztur un paņem un kabatas atšuj vaļā - saņem!
Izrādās, ka cirslītis visu laiku staigājis ar aizšūtām kabatām, jo pērkot jaunas, veikalos tās parasti ir aizšūtas... | | 8:32p |
cirslītis saņem kaktusu
Palasījos, kā viens cirslītis gaidīja, kad kaktusam vēl kāda salmene izdīgs, un arī vienu gadījumu atcerējos no šīsmājas cirslīša dzīves.
Vienvārdsakot, cirslītim ir jubileja, kurā tas saņem skaistu, diezgan neredzētu kaktusu, un, kaut dārzkopis nebūdams, to akceptē kā telpas dizainam absolūti piemērotu augu. Novieto gaišā, saulainā vietā kā pēc instrukcijas, uzrauga un laista apmēram divus mēnešus, un audziņš arī labi turās un šoreiz nenokalst un nenopūst. Nu un pēc tiem diviem mēnešiem kaktusa dāvinātāja, friziere pēc profesijas, cirslītim prasa - nu un kā tad tev patīk tā jaunā matu veidošanas suka? jo, saproties, taisni matu suka tā ir, kas izrādās mākslinieciskā improvizācijā iesprausta puķpodā un notīta ar kaut kādām zaļām papīra skarām. |
|