Tāda pretīga sajūta. Vai tiešām varētu būt tā, ka saēdos jēlu gaļu? Mind blowing.
Gribas sēdēt uz astes un neko nedarīt. Apskaužu kaķi.
Morāli valsēju pie Hedvigas. Tāda savāda diena.
Un skolā reizi pa n-tajiem mēnešiem gandrīz dabūju pa ādu. Nepatīk man tā sajūta. Neiešu vairāk, ha ha. Joks.

Un jā. Vēl tikai rītdiena un tad valsēšu ne tikai morāli. In your face, jūs, piektdienas strādnieki. :) Ups, gribēju teikt - veiksmītes.

Un, un, un. Eh, atkarība.

Mazais piektdienas vakars prom no baciļainā dižciema. Jūtos manāmi dzīvāka, ja neskaita vēlmi papildus pakašņāties vecās skolas mapēs un to savādo dziru uz mana galda. Bet nu - hei - ko padarīs.

'Un vēl viņš teica pasaulei...'

He. Kopš pārinstalēšanas mans mazais vilciņš beidzis pat gaudot. Taisnību sakot, neatceros, kad pēdējoreiz šamējais būtu bijis tik kluss. Un ātrs.

Toties varu no jauna izspēlēt Crusader'u, boo-yah.