mana dienasgrāmata - 5. Februāris 2010

uf, pagājšnakt pēc ilgiem laikiem atkal bija atnācis lietuvēns, uzsēdās man pusmiegā uz krūtīm un centās mani nodušīt. knapi pamodos gandrīz ar kliedzienu un kādu stundu vēl nevarēju aizmigt, sirdij sitoties tehno ritmā. nez uz ko tas? Argentīnā mani vispār lietuvēns pirmo reizi apciemoja, un arī Latvijā / Londonā nebija manīts vairāk kā gadu...

tā nu es te tagad sēžu pie savas rīta kafijas tases, neizgulējies un nedaudz sāpošu galvu

dārgie draugi (vēlams tie, kas uz Maciem programmē), iesakiet man lūdzami, kādas datorpeles patlaban ir topā. par cenu es (saprāta robežās) pat parāk neuztrauktos: šonedēļ implementēju manipulējamu tagu mākoni un tagad man labā roka, šķiet, tūlīt nokaltīs un nokritīs no bezjēdzīgā sasprindzinājuma no interfeisa itēmu valkāšanas pa iPhone simulatora ekrānu ar trackpad-a palīdzību.

šeit komentos vai twitterī. 100x pateicos.

nacionālisms veselīgās devās- tas, protams, ir jauki (es gan neesmu nekāds lielais fans, bet nu kā viedoklis - lai jau eksistē). bet šādi cilvēki, kas, paužot savu... mhmmm... diezgan netoleranto viedokli (labi, labi, viedoklis ir un paliek viedoklis, ne par to šoreiz), vienā teikumā ieraksta 6 (sešus!) krievu žargonismus/vulgārismus, mani, maigi sakot, izbrīna. "nēsāties par manu valsti" arī, protams, ir izcila stila pērle. un kamdēļ Krievijas nosaukums šādā teikumā būtu angliski jāraksta? neko jau sev nacionālisti atradušies, pankūka

vēl tase kafijas un tad dodos uz Cranberries koncertu Lunaparkā. jē jē jē, mana jaunība!