mana dienasgrāmata - 13. Septembris 2009

re, kā dzīvē gadās- tu cilvēks sāc negribīgi skriet veselības uzlabosanas nolūkos, bet tad tev iepatīkas un tu turpini to darīt jau sava prieka pēc.

tagad, atkal atpakaļ Vankūverā, vadot pēdējās dienas pirms LA un Meksikas, atkal skrienu ap brīnīšķo Stenlija parku. 3 nedēļas intensīvas haikošanas un baikošanas ir darījušas savu un vakar 11.1km garo distanci, ko pirms 3 nedēļām pieveicu 65 minūtēs, skrēju vairs tikai 59.5 minūtes. tagad āķis lūpā un šodien (un varbūt arī rīt) jāskrien atkal. kāju musīši pēc vakardienas skrējiena arī vairs tā nesāp kā pirmajā reizē, viss lieliski!

domās solidarizējos ar skrējējiem tālajā Rīgā un Tallinā.

UPD: pavēros Cibā- gandrīz 4 nedēļas pagājušas, nevis 3. jā esam te Kanādā par ilgu aizsēdējušies. kaut gan Vankūvera man patīk, teikšu, ka tā ir mana mīļākā Kanādās pilsēta.

un vēl, pēc ilgiem laikiem esam tikuši hosteļa dormā AR LOGU un dorms arī tikai 4vietīgs, nevis 40vietīgs kā Viktorijā vai Džasperā. tagad te no rīta guļu pie atvērta loga (visu nakti bija fantastiski silts!) un klausos, kā pamazām mostas svētdienīgā pilsēta, noskaņojos savam rīta skrējienam.

šorīt salīdzinājumā ar vakardienas skrējienu bija gan priekšrocības, gan pakaļrocības. priekšrocība tāda, ka vakar tusēju ar mērenu alkohola patēriņu (2 aliņi vakariņās + klubā 1 Corona & 2 Cuba Libre), līdz ar ko šodien, atšķirībā no vakardienas, nebija nekādas pohu sajūtas. toties šodien pakrūtē pamatīgi spieda vakardien notiesātā fusilli pasta ar jūraszvēriem - milzīga un garda porcija, kas lika sevi manīt visu skrējiena laiku, neskatoties uz to, ka arī vakar klubā kādu stundiņu centīgi palēkāju. tā kā biju ļoti apņēmīgs, tad skrējienu uzsāku ātri, centīgi desojot pakaļ vienai sīciņai, bet izturīgai japānietei. japāniete bija labāk trenēta - es pusdistancē atlūzu un kādas 20 minūtes biju spiests vilkties kā lēnais divplāksnis, līdz ar ko galā nonācu apaļā stundā - par pusminūti vēlāk kā vakar. un vismaz kādu puskilometru aiz spriganās japānietes.

no otras puses, patlaban esmu mazāk saguris kā vakar. un bija patīkami arī izbaudīt pēcskrējiena svētdienas rītu pilsētā - iegriezos StarBucks pēc rīta leduspienakafijas devas, ko lēnām, dodoties uz hosteli, izšļurkstināju. StarBucks pārdevējs izteica man komplimentu - ka viņam patīkot mani šorti, jā man arī pašam mani jaunie peld-/skrien-šorti patīk - spilgti un daudzkrāsaini, prieks, ka arī citi novērtē manu izvēli.



un tagad uz pilsētu! - šodien priekšpēdējā diena Kanādā - jāizmanto uz pilnu klapi.

jā, un pusmaratonam īsti gatavs es vēl tomēr nejūtos, soļot jau 20km nav vērts, bet skrienot jūtos izbesījies jau pēc saviem standarta 11km. nu ko, jāpatrenējas vēl. varbūt nākamsezon Latvijā?

p.s. did I tell, ka esmu nokritis zem kārtējās psiholoģiskās - 90kg - robežas?