pamatidentitāšu maiņa |
[3. Apr 2006|01:49] |
[ | in:side |
| | redukcija | ] |
[ | out: |
| | julie london/cry me a river | ] | klusēju. daudz noklusēju. un par daudz liekā nenoklusēju. vārdi kā apdrukātas A4 formāta lapas krājas pirksstarpās, grūti visas noturēt, kāda skrējienā caur baiļu tuneli nokrīt, pazūd un izšķīst samīdītos dubļos meža vidū, tumsā starp koku saknēm, kvēlošām priežu dusmacīm. un jūtos kā sniegbaltīte sliktā pasakā, meloju pamātei, draudzējos ar rūķīšiem, aizmiegu uz 1000 un 1 nakti, lai spītīgi piespiestu princi ar mani sabučoties.
nu redziet, atkal izpļāpājos un sarunāju kilogramu muļķību. klusēt ir vieglāk, kad nevēlies pateikt par daudz. |
|
|
Comments: |
manas domas.
bet tie vārdi nebija muļķības.
gribu tevi atkal satikt
un piedod par muļķībām, ko sarunāju šodien stundās - tik ļoti priecāju par tavu klātbūtni, ka sāku muļķoties. again.
Dažreiz ir grūti klusēt. klusēt līdz viss uzprāgst tevī kā atombumba.. tas laikam atkarīgs no tā , ko klusēt. dažreiz jāklusē gan.
jāklusē, jo viss, ko izsaku, ir tikai fons un čalas tiem vārdiem,. ko vēlētos pateikt.
kā jūties? pēdējā laikā tāda mazliet distancēta esi. vai varbūt man tikai liekas?
Daudz kas notiek, bet visu tikai paturu sevī un smaidu, liekulīgi brīžiem, jo ne jau smaidīt dažbrīd gribas. Es tagad kaut kādā brīvā kritienā atrodos, nedz lidojuma sajūtas, nedz krišanas sajūtas.ātri pret asfaltu un nav. | |