unaffected, paņemsim rītdien brīvdienu no pienākumiem un tiem visur sekojošās vainas apziņas, aizbrauksim uz jūru un izskaitīsim leduspuķēs, cik dienas vēl līdz pavasarim!

ilūzija manā prātā bija/ir neatkārtojami lieliska: miglaina ziemas diena, vilciens, divi smejas, vientuļa stacija, piesniedzis mežs, jūra, vējš ausī un karsta tēja ar vērojošiem skatieniem.

kaitinoši apzināties, ka tas nav iespējams - pārāk svarīgi ir palikt savos rāmjos, izdarīt visu, ko no manis prasa apsolījumi un pienākumi, tajā pašā laikā apzinoties, cik maz iespēju man ir dzīvot pašai savu dzīvi. diezgan nežēlīgi, bet visnotaļ efektīvi mums ir iemācīts pakļauties disciplīnai un sabiedrības etaloniem.