aizdomājos par draudzību. ideas* vēl attīstības procesā, tikai vēlējos pateikties within  par atklātību, kas draudzībā ir reizē konstanti nepieciešama un tajā pašā laikā daudzu cilvēku savstarpējām attiecībām pieliek no visa spēka mestu sniegapiku kā punktu. šajā gadījumā ir atrasts tas vidusceļš, kurā man ir iespēja uzzināt, kas notiek, un censties kaut ko izmainīt.

alright, šīs jau bija tikai sos signāls 24/Dec vakarā. snieg Ziemassvētku sniegs, tāds, kāds tikai reizi gada periodikā, viegli nolaižas un nejūtami pieskaras sejām, mēteļu apkaklēm, krūmiem un automašīnu priekšējiem stikliem. šķiet, tas rodas tikai pāris metru augstumā, it kā parādītos vienīgi zem ielu spuldžu, logos izliktu svecīšu un starmešu neatlaidīgajiem skatieniem un to iespaidā.

eglītes sasnigušas klusē, priedes viegli šalko sniegputeņa bezvējā, sniegs gurkst zem zābaku papēžiem un gandrīz sajūtami kutina ceļgalus. pavisam citāds miers pārņem, līdzigi kā skatoties bērnus rotaļās un vecvecāku acīs satikšanās prieku.
šovakar mežā ir skaisti, aizbrauciet jūs arī!