demiāns |
[25. Nov 2007|15:03] |
[ | out: |
| | beirut/postcards from italy | ] | šodien dejoju pasaules makroekonomiski politiskās (ne)stabilitātes sniegpārslās, neprognozējamos leņķos un pārsteidzošos virpuļos. uz dzīvžogu cepurēm nosēžas mīkstu sniegpārslu glāsti un spāņu darbības vārdi ar siltām izdošanās noskaņām. mazo lietu skaistums ir mana deviance - miniatūras japāņu laimes dzērvītes zelta krāsās pārspēj desmitreiz dārgākas dāvanas.
tik viegli runāt ar un par, atvērusies pasaule deviņās krāsās. Hesem noteikti vajadzēja piedzimt kā sievietei-burvībai spīdošos lakādas zābaciņos ar šampanieša glāzi kreisajā un dzeju - otrā rokā Rīgas pusnakts šarmā. un tad mēs dejojam, dejojam, dejojam un izliekamies nezinām, ka trešdienas smaržo pēc pelniem, Goija's zemes tējas un sārtām skumju burām. |
|
|
Comments: |
| From: | within |
Date: | 25. Novembris 2007 - 15:51 |
---|
| | | (Link) |
|
ak, kā es tagad gribētu apmeklēt kādu Riemeres lekciju. viņa tiešām bija jauka skolotāja.
ai, kā man prasās mazliet vairāk uzņēmības no savas puises.
Būs motivācija, radīsies mērķis, tad iznāks arī vieta uzņēmībai (domājam par Tallinu, vasaras Tallinu).
Goijā ir tēja, kas (pēc leģendas) 8 gadus turēta alā un garšo pēc smiltīm. Burvīga! | |