d

kādreiz man patika rakstīt un senāk šķita svarīgi izteikt sajūtas/domas. radās kāds lūzums domāšanā un vairs nekam nav jēgas. viens vārds te, divi tur, teikums tur, nothing makes sense un noone actually cares anyway.

un seriālos man vienmēr visvairāk patikusi atklātība. dzīvē cilvēki vilcinās un atzīšanās kaut kāda līdzinās teju vai mūžīgai riņķošanai ap lidlauku lidmašīnā, tā arī nesaņemoties nolaisties.

un savādi, ka cilvēks var teikt, ka nebaidās no nāves, bet ir skaidri zināms, ka viņam ir bail no mīlestības, saistībām, precizāk, neveiksmēm un sāpēm. un tāpat ar tiem, kas skatās pa labi un pa kreisi dodoties pāri ielai, bet tomēr apgalvojot, ka tic liktenim un ka viss ir nolemts.

man šobrīd riebjas viss, gulēšu skatoties seriālus līdz uznāks miegs un rītdien nekur nebraukšu, jo man šodien viss riebjas un es šodien saku nē. es nebraukšu uz lielo pilsētu ar savu bff
i just can't get over myself. not now, not today nor tomorrow.

nevaru šobrīd saprast vai jutīšos sliktāk ja braukšu vai nebraukšu
kas ar mani, kas ar mani

cītīgi zīmēju prātā dzīves variantus,par pēc skolas laiku
viss būtu easier, ja man būtu bagāti radi, bet būs vien jārokas pašai visur cauri. let's do it in a hard way then.
duh.

cilvēku attiecības ir pretīgas un go vegan un es vākšu augus žāvēšanai un vispār gribu pazīt visus Latvijas augus un vēl es gribu studēt filosofiju un vēl es gribu mieru sirdī mūžīgi mūžos un mērenību un lai saule virs debesīm. nav neiespējami, šis ir plāna uzmetums

vidusskolas klasēs dažās stundās mēdz būt tā, ka skolēniem ļauj izvēlēties pašiem, ko tie vēlas darīt stundas laikā, vainu pievērsties muļķīgajam sociālo portālu tīklam vai jebkocitukoestagadnevēlosuzskaitīt, un tā nu visas kulturoloģijas/politikas/vēstures/filosofijas stundas (kas notiek pie viena skolotāja) es tieku pie 100% uzmanības un informācijas/zināšanām no skolotāja puses, cik jauki, savā ziņā, ka visas stundas norit tā, kā es gribu un ja manis nav stundā, skolotājs neko nemāca uz priekšu, cik lieliski. viņam interesē tikai mans viedoklis un tas, vai es dzirdu, ko viņš saka un pat tad, kad viņam kāds kaut ko no klases jautā, viņš atbildot skatās uz mani, ne tādā creepy veidā, bet tādā cieņpilnā veidā.

bet viens nu gan ir žēl - tas, ka cilvēki aug tumsonīgi un nezina pat to, ka liberālisms ir ideoloģija un latvija atrodas eiropā (lai vai cik skumji šis būtu, šie ir piemēri iz dzīves), man tas savā ziņā sāp, bet ja šādiem cilvēkiem kaut ko aizrāda, tad viņi kļūst par pusakliem plēsējiem ar trakumsērgas iezīmēm un labāk ir atkāpties, jo būtu bezcerīgi un nejēdzīgi tērēt laiku cenšoties tos mierināt, vēl jo vairāk - kaut ko viņiem mēģināt ieskaidrot. kādreiz jau sapratīs, kādreiz. es tā savā naivumā domāt tagad

par skolotāju es vēl nezinu, ko es domāju, divu gadu laikā neesmu izlēmusi. šķiet, gudrākais cilvēks ar ko esmu runājusi, bet es nesaprotu visas viņa rīcības, man viņš patīk un mēs esam pilnīgi pretstati, but nevermind that

jebkurā gadījumā es ceru, citās vidusskolās nav tik drūmi
sūtiet savus bērnus uz ģimnāzijām un meklējiet draugus, kas ir gudrāki par jums

es nesaprotu vai man patīk ''Elementary'' dēļ aktiera un viņa harismas, un galvenokārt, dialogu, vai dēļ tā, ka man to ieteica augstu vērtējamais cilvēks

nē, bet dialogiem nav ne vainas, interesanti