Vairākas · dienas

Izdomājām, ka Kama Sūtru vajadzētu latviskot kā "Izmanīšanos". Teiksim, es daru tā un tā, bet tu, redz, izmanies darīt to un to. Tāds kā atjautības uzdevums.

HE HE

Spēlējam mēmo šovu ar tēmām "kino" un "feminisms".
Daina saka: "Es nevarēšu neko uzrakstīt par feminismu..."
Laura atbild: "Nu kā, nu raksti tur..spalvainas paduses. Alū".

So Renee Descartes walks into a bar. He orders a drink, and the bartender asks him if he wants a fancy umbrella in it.
Descartes replies, "I think not!" And then he disappears.

(No Maman sūtījuma)

"Trakākais jau ir tā zemes izsmelšana, kā viņi sūknē to naftu. Tagad, padomā, katram ir mašīna. Bet, piemēram, IXX gadsimtā, kā visi pārdzīvoja, kad uzbūvēja dzelzceļu - tas tak drausmīgi piesmirdinot gaisu! Tas pats Tolstojs raudāja piedurknē un šņukstēja: "Prapalo vsjo!"

[Mon Papa aka Gunnar Beertrinker šīrīta pēcbrokastu brīdī]

vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka sonic youth dalībnieks turstons mūrs (thurston moore) laidis klajā savu zoloprojektu Demolished Thought, kas ir ļoti valdzinošs. iesaku pamēģināt kādu gabaliņu.

Bļāviens, esnevaru, tas Bobijs ir viens velna zellis un visa viņa kompānija tāpat!

Ar fādu un Bēthovena 6to pavadībā bijām sēņu ceļos. Un atpakaļ, un atpakaļ, es biju pie ruļļiem! Gluži kā Zelta teļā: "Nost ar ceļu dangām un slaistu bangām"!

"viss ir sapinies kā pleijera austiņas" (Edavārdi)

atsēdināja mani uz p. par dzejas lietām - teica, ka nevarot neko pateikt, nevarot dot padomu, nezin, vai tur kas sanāks.
jāiet pie nākamajām durvīm. gluži kā kādā krievu satīriskā feļetonā par skribentu-grafomānu, kas taukainiem matiem un caurā žaketē nes savas peršas uz dzeltenām lapām, kurām atlocījušies stūri.

(sad smiley)

šovakar ar jackalope piedalījāmies dzejas slamā totaldobžes terasē vefā. kā minēja viena no apmkeklētājām teica, ka viņai esot licies, ka tādas lietas var redzēt tikai jūtūbā - tur bija vesela frīku un houples vanabiju* parāde. Bija viens izstīdzējis krievu vīrietis zilā žaketē,kas nedaudz atgādināja aktieri adrianu brodiju. viņš bija sacerējis meldiju uz sintezatora, kas skanēja no datora un kurai viņš dziedāja "virsū". bija mazs, no margrietiņām izkāpis princis vārdā jānis - naivais antiņš kvadrātā (naivums ir teicama īpašība, ja tā tiek noturēta zināmos rāmjos). viņam bija sagatavota performance ar puisi un meiteni, kuru kustības reprezentēja dzejolī ietverto domu "es tevi mīlu, tu esi mans liktens" utt. tad, brīnumainā kārtā, tas džeks no etīdes lasīja arī pats, un arī par mīlu un likteni. savukārt antiņš ar etīdes meiteni spēlēja ģitāru akordus. bet viskrāšņākais tēls bija no daugavpils - tievam karlsonam līdzīgs personāžs ar deivida birna iezīmēm. kad mēs ieradāmies notikuma vietā, viņš bija izliecies tiltiņā. nu, pustiltiņā. vispār viņam bija labi teksti, tikai viņš aizrāvās ar aktierspēli. pantiņš bija par to, ka "hudožņiki vseh abižajut/jesļi aņi nastojaščije hudožņiki/s boļsoi bukvi/a ņekakaja tut zhvachennaja kljukva". bet tad viņš izņēma milzu kabatlakatu un sāka šņukstēt, kas man likās nedaudz pārspīlēti. bet publikai patika. pēc tam viņš pārģērbās chicago bulls krekliņā un keponā un tēloja tādu kā pagalma džeku, kas ar nenobeigtiem matiem (lamuvārdiem, tas ir) klāsta savu redzējumu par sabiedrības likteni. tur bija laba rindiņa, kas skanēja apmēram "vernutsa k tradicionaļnamu moģernismu/eta sevodņa v moģe". bet vakara nagla bija dāma, vārdā maiga, nu, faktiski, viņa bija tā kā vairāk tantīte - neilona jaceņē un sirmām pinkām. "par ko ta jūs gribat dzirdēt - par dabu, vai par mīlestību?" kad kāda balss teica: "par dabu!", viņa teica: "nu lāabi. vai jums ir mājās sunīši?" tad es nedaudz aizgāju prom, bet atgriežoties, viņa izpildīja rindas "mazais zeņķi/negriezies ap beņķi/man pret tevi mīlas nav nemaz" un "jaunā audēja pie stellēm sēž/un pēc tam baltu kodaļu sprēž" utml. nu, vispār ļoti psihisks pasākums, bet bija skaista saule un lietus un kārļa kundziņa cienīgi mākoņi.

*dažreiz tak lietas varētu saukt īstajos vārdos, ne