Cilvēkiem ir jāļauj dzīvot viņu dzīves - bet ir daži, kuri tieši no tā baidās, ka jādzīvo sava dzīve.
Es arī tāds biju.
Tagad dzīvoju savu dzīvi un domāju, ko iesākt ar savu mammu, kura savu dzīvi baidās dzīvot.
Daudz nekā optimismu viesoša tajā nav - mērens mazturīgums, palēnām promslīdoša veselība un kravas ar pagātnes fantomiem, kuri spiež uz plakstiņiem, lai saredzētu lietas skaidri un gaiši.
Esmu viņas līdzatkarīgais - vispirms emocionālā, tad alkohola un visbeidzot atkal emocionālā līmenī.
Uzlabojumi gan sāk parādīties. Ļoti lēni un gausi - tāpat kā visās dzīves jomās manas atveseļošanās ceļā.
Tomēr es jūtu, ka tuvojas tas brīdis, kurā kaut kāda veida atkabināšanās notiks, tikai es nezinu, kas tam būs par iemeslu un kādu secīgu viļņošanos tā radīs. Nevarētu teikt, ka mani tas baida vai uztrauc. Varbūt vienkārši liek būt modram.
Es arī tāds biju.
Tagad dzīvoju savu dzīvi un domāju, ko iesākt ar savu mammu, kura savu dzīvi baidās dzīvot.
Daudz nekā optimismu viesoša tajā nav - mērens mazturīgums, palēnām promslīdoša veselība un kravas ar pagātnes fantomiem, kuri spiež uz plakstiņiem, lai saredzētu lietas skaidri un gaiši.
Esmu viņas līdzatkarīgais - vispirms emocionālā, tad alkohola un visbeidzot atkal emocionālā līmenī.
Uzlabojumi gan sāk parādīties. Ļoti lēni un gausi - tāpat kā visās dzīves jomās manas atveseļošanās ceļā.
Tomēr es jūtu, ka tuvojas tas brīdis, kurā kaut kāda veida atkabināšanās notiks, tikai es nezinu, kas tam būs par iemeslu un kādu secīgu viļņošanos tā radīs. Nevarētu teikt, ka mani tas baida vai uztrauc. Varbūt vienkārši liek būt modram.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}