Lasot bērniem Jansones "Bīstamo vasaru", nonācām līdz vietai,kur mumini atrod dreifējošu teātra ēku (plūdos, ko radīja vulkāna izvirdums). Kad visa ģimene ar vienu pieņemtu Bailuli šurīja pa to māju, un atrada telpu ar uzrakstu "Rekvizīts".Kā tika nospriests,tas esot izcils vārds blēdim. Telpā viss bija pilns ar butaforijām,kuras ļoti "uztrauca Bailuļa godīgo sirdi". Jo viņam likās,ka ar viņu joko, bet viņam nebija smieklīgi. "Kāpnēm kaut kur ir jāved,un durvīm uz kaut ko ir jāaizved," viņš sprieda, kad pirmās izbeidzās pusē, bet aiz otrām nekas nesekoja, tikai skatuves aizmugure. Tas man sasaucās ar Pētera Krilova prātojumu par teātri kā templi,kurā skatītājs meklē nevis kaut ko jaunu,bet meklē atkārtojumu, sava veida ceremoniju, tradicionālu un drošu. Tāpat kā mazajiem ķipariem izraisīja bailes ģipša,nevis īsts un sulīgs ābols. |