SN ierīvēja sejā neapturamo laika ritējumu, sevišķi jau ar arhīvu fragmentiem no LTV filmētajām ceremonijām. Bet tāpat arī ballītē, kurā dejoja dažnedažādi jauni un skaisti cilvēki.
Domājām ar Svenu un viņa draudzeni aizbraukt līdz Aleponijai, jo "tur esot nobāzējies Varde". Ārā no Vardes draudzenes uzzinājām, ka viņš jau devies mājup. Un tad arī šķīrāmies savā starpā.
Domājām ar Svenu un viņa draudzeni aizbraukt līdz Aleponijai, jo "tur esot nobāzējies Varde". Ārā no Vardes draudzenes uzzinājām, ka viņš jau devies mājup. Un tad arī šķīrāmies savā starpā.
Tīklos zvīgoja pārmetumi par mizogīniju Āboliņa tēlā un ceremonijas caurviju mijiedarbē ar otru vadītāju/balvu pasniedzēju/balerīnu. Jūzeris lasitajs, pie ieejas kūpinot elektronisko cigareti, par šo cemmi norādīja, ka "lai taču cilvēki izņemas".
Vēl bija dažas īsas un sirsnīgas tikšanās.
Tā, starp citu, paliek par tendenci. Un tas, pāri visam laika ritējuma uzvēdītajam trauksmes signālam #koganesesmupaveicisradošu, ir ļoti labi.