Esmu daudz par to domājusi (lai arī es, tipa, TĀ (kā tie citi, ja) jau nu nedzeru un nu jau gana rāmās attiecībās ar alkoholu esmu) - kādu lomu man pilda iedzeršana, reibums un kā to aizvietot (nav pareizs vārds) sociālajās situācijās, kurās citi turpina iedzert?
Vieliski jau skaidra ir alkohola loma, kontūras kļūst pūkainas, skaistais skaistāks, bet neglītais- tālāks, parādās interesanti domu un redzes leņķi, utt., bet jā- atiešanās no leņķiem dažkārt ir grūta, ja ne fiziski, tad audiāli vai sensori. Tīri praktiski-- ko darīt un kā cieņpilni būt piemēram, ballītē tiem, kam negaršo limonādes un cukurūdeņi, bet apkārt visi dzer un līksmo? Dzert ūdeni un vislaik pakļaut sevi "nē, paldies, man ir labi?" Neesmu šito līdz galam sev izdomājusi, nedzeru (vairāk kā mazliet, bet arī tas nav pareizi), ja braucu ar auto: tas ir normāls arguments, bet man liekas vispār stulbi, ka iedzeršana ir defaults, pārējais- jāpaskaidro.