Sapnī filmējos Kairiša jaunajā filmā. Tēma bija "Skroderdienas Silmačos holokausta laikā". Es biju Joske. Man bija jā sprāgst, bet nevis uz krāsns, bet drēbju skapī.Tas bija skaists skapis, ar daudzām smalkām atvilktnēm, un uz katras aizmugurējās daļas (ja atradās skapī) bija špikeris tekstam.
Mani filigrāni grimēja. Krāšļoja sārtumu vaigos un vizbulīšu zilumu piešķīra plakstiņiem.
Kopumā bija jauka un radoša atmosfēra. Skaņu operators mani sveicināja.
Mani filigrāni grimēja. Krāšļoja sārtumu vaigos un vizbulīšu zilumu piešķīra plakstiņiem.
Kopumā bija jauka un radoša atmosfēra. Skaņu operators mani sveicināja.
Pēc pāris dienām, kad sapnis jau bija izskanējis, gāju gar Māras dīķi un skrubināju kebabu. Pretim soļoja Kairišs. Man gribējās viņam izstāstīt šo sapni, bet es nokaunējos, jo tas kebabs. Pat labdienu nepadevu. Žēl.