"O bože moi, kādas šausmas," viena teica, pētot lifta spogulī degunu, kuru pirms tam atdauzījusi pret durvīm. "Tu īstas šausmas redzējusi neesi," otra atbildēja, arī novērtējot radušos skādi. "A šīs ir manējās, personīgās, vislielākās šausmas." "Nu, tad tevi var apskaust." Otrā skatījās uz mani, gaidot kādu smōltōlka apstiprinājumu, bet es nevarēju, jo bija jāsteidzas uz studiju. Tā viņas aizbrauca tālāk. Mutautiņu pie deguna. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |