Pīpejot pie loga, izdzirdēju kaut kādu dīvainu troksni, kas atgādināja vardes. Un palika tik silti, tik labi - kā jūlijā, Torup, sēžot pie Skolas dīķa ar Mamu Tebarg un Gunāru Tebarg un malkojot alu. Putni. Putni ir triviāli un izvalkāti pa vācu romantiskajām filmām. Bet vardes ir oriģinālas, vienlaikus gaisīgas un htoniskas. Viņas glabā zemes sāli un arī cukurus, ūdens dzīvīguma dažādību un sapņu uzvaru pār kantaino realitāti. Mani putni būs vardes. Paldies.